ZZS grib norakstīt miljonus? Valaiņa slepenais plāns Ventspils parādu dzēšanai izskatās pēc politiskas glābšanas operācijas

Kamēr sabiedrībai stāsta par taupību, budžeta disciplīnu un nepieciešamību skaitīt katru eiro, aiz slēgtām durvīm parādās pavisam cita politika. TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka Ekonomikas ministrijā tapis ierobežotas pieejamības dokuments, kurā paredzēts pilnībā dzēst Ventspils brīvostas parādus Valsts kasei.

Runa nav par sīknaudu. Runa ir par gandrīz 20 miljoniem eiro.

Un šeit sākas pats interesantākais: šo jautājumu virza ekonomikas ministrs Viktors Valainis no ZZS. Tieši tās pašas politiskās apvienības, kura cieši saistīta ar Ventspils politisko orbītu un kuras sadarbības partneris ir Ventspils partija.

Publiski tiek runāts par ostu attīstību, finanšu saistībām un “nepieciešamiem risinājumiem”. Skaisti vārdi. Tik skaisti, ka gandrīz var nepamanīt galveno: pēc būtības tiek meklēts veids, kā par nodokļu maksātāju naudu norakstīt Ventspils ostas parādus.

Vēl skaļāks jautājums ir par slepenību. Ja viss ir tik pamatoti, tik valstiski un tik nepieciešami, kāpēc dokuments nav normāli publiski apspriežams? Kāpēc sabiedrībai tas jāuzzina no raidījuma “Nekā personīga”, nevis no atklātas valdības diskusijas?

Valainis skaidro, ka dokumentā esot komercinformācija par saistībām un procentlikmēm. Formāli, protams, var atrast skaidrojumu visam. Arī skapī paslēptam zilonim var uzlikt birku “ierobežotas pieejamības mēbele”.

Taču politiskais fons ir pārāk acīmredzams, lai to ignorētu. ZZS Saeimas frakcija jau iepriekš prasīja risināt Ventspils brīvostas parādu dzēšanu. Satiksmes ministrija secināja, ka tik vienkārši parādus norakstīt nevar. Un tad pēkšņi šo jautājumu no citas puses sāk virzīt Ekonomikas ministrija.

Tātad, kad pa vienām durvīm neizdodas, tiek meklētas citas.

Dokumentā paredzēts ne tikai dzēst Ventspils brīvostas saistības Valsts kasei, bet arī radīt mehānismu, kas ļautu dzēst valsts prasības pret citām lielajām ostām: Rīgu un Liepāju. Uz papīra tas izskatās kā vispārējs risinājums ostu sistēmai. Bet “Nekā personīga” norāda, ka detalizētā analīze faktiski vērsta tieši Ventspils virzienā.

Te rodas jautājums: vai Rīga un Liepāja dokumentā nav ieliktas tikai tāpēc, lai Ventspils parādu dzēšana izskatītos mazāk pēc politiski mērķētas operācijas?

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens raidījumam atzinis, ka politiskā saistība šajā jautājumā ir redzama. Satiksmes ministrs Atis Švinka norādījis, ka Satiksmes ministrija pret šādu dokumentu iebildīs. Pat ZZS deputāts Augusts Brigmanis atzinis, ka sabiedrībai būtu jāzina, kas šajā lietā notiek un no kurienes tiktu ņemta nauda.

Tas jau pasaka daudz. Ja pat pašu nometnē sāk skanēt jautājumi par slepenību, tad šī vairs nav tikai tehniska diskusija par ostu finansēm. Tā izskatās pēc mēģinājuma zem birokrātiskiem formulējumiem paslēpt politiski ļoti ērtu parādu norakstīšanu.

Un galvenais jautājums paliek vienkāršs: kāpēc par Ventspils ostas parādiem būtu jāmaksā visiem Latvijas nodokļu maksātājiem?

Parastam cilvēkam neviens parādu “no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” nedzēš. Mazam uzņēmējam neviens neraksta slepenu ministrijas dokumentu, lai atrastu juridiski glītu veidu, kā viņa saistības pazustu. Bet, kad runa ir par lielo politiku, ostām un ZZS ietekmes zonu, pēkšņi parādās radošums.

Ventspils parādi nav meteorīts, kas nokrita no debesīm. Tie ir politisku lēmumu, ilgstošas saimniekošanas un ostas atkarības no vecās sistēmas rezultāts. Tagad izskatās, ka rēķinu mēģina pārlikt uz sabiedrības pleciem.

Un tas viss tiek darīts brīdī, kad valsts runā par taupību, drošību, aizsardzību, skolām, slimnīcām un cilvēkiem, kuriem palīdzībai bieži “naudas nav”.

Tad jautājums ir ļoti tiešs: vai ZZS un Valainis šobrīd glābj Latvijas ostas, vai tomēr mēģina glābt politiski savējos?

Avots: TV3 raidījums “Nekā personīga”, publikācija “Jauns veids, kā Valainis mēģina dzēst ZZS parādus”, 2025. gada 16. novembris.

https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/jauns-veids-ka-valainis-megina-dzest-zzs-paradus/