Čerņavskis: Volejbola laukumu noma ir “komercnoslēpums”
Cik slepens var būt pašvaldības skolas telpu nomas līgums? Rīgas Volejbola skolas (RVS) direktora Kristapa Čerņavska parakstītā atbilde liek domāt, ka volejbola laukuma nomāšana ir operācija, kuras detaļas nodokļu maksātājiem labāk nezināt. Naudu tērēt drīkst, bet ne līgumus parādīt — jo tur jau sākas “komercnoslēpums”.
Redakcijas vērtējumā šī RVS atrakstīšanās jau sasniegusi smieklīgu absurdu. Lai iepazītos ar pašvaldības apmaksātu volejbola laukumu nomas līgumiem, mums nu tagad jāgatavojas tiesai. Cerams, ka vismaz bumbas lidojuma trajektorija pagaidām vēl nav noslepenota.
No kā RVS izpratnē sastāv “komercnoslēpums”?
Redakcijai adresētajā 2026. gada 8. septembra vēstulē (Nr. SPSVO-26-20-nd) Rīgas Volejbola skolas direktors Kristaps Čerņavskis raksta: “Skolai nav tiesību izsniegt šajā Pieprasījuma daļā prasīto informāciju, jo atbilstoši ar SIA “O-Sands” noslēgtiem līgumiem pieprasītā informācija ir noteikta kā komercnoslēpums.”
Kādi tad ir šie īpaši sargājamie darījumi? Tā pati vēstule paskaidro: “Skola ir nomājusi no SIA “O-Sands” pludmales volejbola laukumus Rimi Olimpiskajā sporta centrā Grostonas ielā 6b, Rīgā un Skanstes ielā 16, Rīgā.”
Tātad runa ir par volejbola laukumu nomu. Redakcija prasa līgumus, to pielikumus un pieņemšanas–nodošanas aktus, lai pārbaudītu, par ko pašvaldība maksājusi un ko saņēmusi pretī. Taču līgumu saturu aizstāj deviņas rindas ar periodiem un summām. Skaitļus drīkstam apskatīt, darījuma noteikumus — jāpieņem ar uzticēšanos.
Ilgais ceļš dokumentos…
Ceļš līdz slepenajai nomai ilga divus mēnešus. Vispirms 2026. gada 8. jūlijā pieprasījām dokumentus, kuros lūdzām atklāt dažus faktus par RVS saimniecisko darbību. Patiesībā neko tādu, ko normālai pašvaldības iestādei nevajadzētu baidīties nodot publiskai apskatei. Nesaņemot atbildi, 10. augustā vērsāmies pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentā (IKSD). Tajā pašā dienā saņēmām RVS atteikumu, kuru jau 11. augustā vēlreiz apstrīdējām.
Pēc tam ar 24. augusta lēmumu (Nr. DIKS-26-1417-nd), ko parakstīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un kurā departaments atzina RVS rīcību par prettiesisku, kā arī uzdeva informāciju izsniegt līdz 25. augustam. Turklāt īpaši norādīja, ka dokumentācija par skolas darījumiem ar Latvijas Volejbola federācijas prezidentu Arni Tunti saistīto uzņēmumu “O-Sands” halles izmantošanai nav ierobežotas pieejamības dokumentācija, un tā ir pieejama sabiedrībai.
Pēc skolas lūguma departaments 28. augustā termiņu pagarināja līdz 8. septembrim. Savukārt 4. septembrī precizēja izsniedzamajos dokumentos aptveramā perioda beigu datumu — “8. jūlijs”. Rezultātā pagarinātā termiņa pēdējā dienā saņēmām daļu materiālu un vēl vienu atteikumu izsniegt līgumus.
Par lēmuma esību skola nav aizmirsusi. Atbildes ievadā tā pati atzīst, ka saņēmusi vēstuli, “kurā ietverts lēmums ar pienākumu Skolai izsniegt Masu informācijas līdzekļa “Latvijas INFO” Pieprasījumā pieprasīto informāciju”. Tāpēc pienākums skolai ir, bet līgumu redakcijā vēl nav.
“Komercnoslēpumu” sargā vēl “nevainīguma prezumpcija”
Arī Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 3. punktā komercnoslēpuma aizsardzībai paredzēts izņēmums darījumiem ar publisko naudu un mantu. Ja dokumentā ir atsevišķi tiesiski aizsargājami dati, jāizsniedz pārējā, vispārpieejamā daļa. Ieraksts līgumā pats par sevi nav “caurlaide” ar tiesībām pārkāpt likumu un augstākstāvošu institūciju lēmumus.
Patiesībā situācija ir vēl smieklīgāka – atsakot dokumentus par infrastruktūras nepieciešamību un alternatīvu izvērtējumu, RVS piesauc Preses likuma 7. panta trešo daļu. Tā attiecoties uz nevainīguma prezumpcijas ievērošanu tiesvedības atspoguļojumā. Redakcija gan lūdza tikai parādīt halles izvēles pamatojumu. Tiesas spriedumu nomas līgumam neviens neprasīja.
Precizitātei: skola redakcijai pagaidām ir izsniegusi anonimizētu absolventu sarakstu, programmas un treneru darba organizācijas materiālus. Tā arī skaidro, ka “O-Sands” halle bijusi vienīgā Rīgā pieejamā iekštelpu pludmales volejbola halle, kas bijusi piemērota programmas īstenošanai. Šo skaidrojumu fiksējam. Taču tas neatceļ loģisko jautājumu — kur ir paši laukumu nomas līgumi?
Tādēļ vakar, 9. septembrī, ar iesniegumu atkal vērsāmies pie izpilddirektora, prasot dokumentu izsniegšanu un disciplinārlietas ierosināšanu pret Čerņavski un citām noskaidrojamām atbildīgajām amatpersonām. Arī Valsts policijai nosūtīts iesniegums par iespējamu žurnālista darba traucēšanu. Gatavojam arī pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai, par atbildētāju norādot Rīgas valstspilsētas pašvaldību.
Lai lasītāji paši varētu izvērtēt gan skolas argumentus, gan redakcijas kritiku, zemāk publicējam Rīgas Volejbola skolas direktora Kristapa Čerņavska parakstīto 2026. gada 8. septembra atbildes vēstuli Nr. SPSVO-26-20-nd. Tajā skaidrojumi par “komercnoslēpumu” un dokumentu neizsniegšanu lasāmi pilnā kontekstā. Aicinām iepazīties ar pirmavotu un pašiem spriest, vai šādi būtu jāizskatās pašvaldības skolas atklātībai par sabiedrības naudas izlietojumu.
Pielikumā: Rīgas Volejbola skolas 2026. gada 8. septembra vēstule Nr. SPSVO-26-20-nd.
Šī sarakste ir daļa no “Latvijas INFO” izmeklēšanas, kuras gaitā analizējam finanšu datus un dokumentus, salīdzinām avotu sniegtās ziņas un prasām iesaistīto pušu skaidrojumus. Rezultātus publicējam rakstu sērijā “Kam tiek tērēta volejbolam paredzētā nauda?!” kategorijā “Volejbola lieta”.
