“Lai nekrīt ēna, ka kaut kas tiek piesavināts.” Šāds brīdinājums atrodams Latvijas Volejbola federācijas (LVF) valdes 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola (Nr. 1-16/1-2024) 6. punktā. To, apspriežot atlīdzību par finansējuma piesaisti, izteicis valdes loceklis Kārlis Volodins. Runa bija par 10% no piesaistītās summas. Valde ideju konceptuāli atbalstīja vienbalsīgi. Pašu izvirzīts, visai saprātīgs atklātības kritērijs. Tagad būtu vērtīgi saprast, kā tas ievērots praksē.

“Latvijas INFO” rīcībā esošie protokoli un federācijas gada pārskati rāda arī konkrētu lēmumu par komisiju no ziedojuma un atšķirīgus formulējumus par naudas mērķi. Vienā dokumentā — mērķziedojumi, otrā — ziedojumi neierobežotai lietošanai. Summas sakrīt, bet par to izmantošanas nosacījumiem dokumenti klusē.

Desmit procenti ar vienbalsīgu atbalstu

Ideju par atlīdzību LVF valdei minētajā janvāra sēdē izklāstīja toreizējais ģenerālsekretārs Arnis Tunte. Protokola sestā punkta virsraksts ir nepārprotams: “Atlīdzība par finansējuma piesaisti volejbolam (10% no piesaistītās summas)”. Tunte norādīja, ka pēc statūtiem finansējums jāpiesaista padomes locekļiem, taču praksē tā nebūt nenotiekot.

Arturs Vitkovskis ideju vērtēja atzinīgi, vienlaikus norādot, ka jāsaprot tās juridiskā un tehniskā īstenošana. Volodins savukārt saskatīja papildu motivāciju arī komisiju locekļiem un biroja darbiniekiem, taču uzsvēra caurskatāmību. Noslēgumā Tunte aicināja konceptuāli atbalstīt atlīdzību sponsora piesaistītājam — ar līgumu, prēmiju vai citā formā, samaksājot nodokļus. Protokolā fiksēts vienbalsīgs atbalsts.

Tas ir konceptuāls lēmums. Tas vēl nepierāda, ka atlīdzības sistēma ieviesta vai kādam jau samaksāts. Taču jautājumi pēc šāda balsojuma ir ļoti konkrēti. Piemēram, vai tapa atlīdzības noteikumi, kas drīkstēja pretendēt uz naudu un kā bija jāpierāda paveiktais darbs? Desmit procentus aprēķināt ir viegli. Pirms izmaksāšanas noskaidrot, par ko tie pienākas, gan tā kā vajadzētu.

Klubam nauda, federācijai — komisija

Citā redakcijas rīcībā esošā dokumentā procenti jau piesaistīti konkrētam ziedojumam. LVF valdes 2025. gada 25. aprīļa sēdes protokola (Nr. 1-16/3-2025) 9.1. punktā ģenerālsekretārs Aivars Platonovs rosina apstiprināt finansējuma sadali. Par SIA “Optibet” 18 000 eiro ziedojumu paredzēts LVF ieturēt 3% komisiju, pārējo novirzot biedrībai “RVildes Volejbola klubs”. Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Pēc šā lēmuma aritmētikas federācijai pienāktos 540 eiro, klubam — 17 460 eiro. Protokolā piebilsts, ka līgums noslēgts, bet izmaksa veicama pēc ziedojuma saņemšanas LVF kontā. Tātad redzam paredzēto sadalījumu; faktiskā pārskaitījuma apliecinājuma redakcijas izpētītajos materiālos nav.

Šie 3% paredzēti federācijai. Iepriekš apspriestie 10% bija atlīdzības ideja finansējuma piesaistītājam. Dokumenti nedod pamatu abus procentus saskaitīt vai apgalvot, ka no šī ziedojuma maksātas abas atlīdzības. Toties aprīļa protokola attiecīgais punkts nepaskaidro, par kādu pakalpojumu pienākas 540 eiro un kā noteikts tieši šāds komisijas apmērs. Naudas ceļā uz klubu federācijai paredzēta sava daļa. Jautājums ir tikai par to – kāds tieši paveiktais darbs tai atbilst?

Mērķziedojums “neierobežotai lietošanai”

Aprīļa protokolā šo un vēl divus sadales lēmumus ievada formulējums par finansējuma novirzīšanu “no saņemtajiem mērķziedojumiem”. Savukārt LVF 2025. gada pārskata ziedotāju sarakstā pie “Optibet” 18 000 eiro ir ieraksts “Neierobežotai lietošanai”. Tāds pats ieraksts ir pie SIA “Eco Energy Partners” 30 000 eiro. Turklāt pārskata gada saņemto mērķziedojumu kopsumma norādīta kā nulle.

Par “Eco Energy Partners” naudu aprīļa protokols ir konkrēts: no 2025. gada 10. martā saņemtajiem 30 000 eiro 8000 eiro novirzāmi “RVildes Volejbola klubam”. Atlikušo 22 000 eiro izlietojums šajā lēmuma punktā nav paskaidrots. Tas nav pierādījums naudas pazušanai. Tas ir jautājums par pārējās summas galamērķi un ziedotāja noteiktajiem nosacījumiem.

Iespējams, ziedotājs naudu nodevis federācijas vispārējai darbībai un konkrētus saņēmējus izraudzījusies pati valde. Iespējams, protokolā vārds “mērķziedojumi” lietots neprecīzi. Iespējama arī uzskaites kļūda. To izšķirt ļautu līgumi. Gada pārskats rāda katra ziedotāja gada kopsummu, tādēļ summu sakritība vēl neaizstāj konkrēto maksājumu un līgumu salīdzināšanu.

Tomēr jautājums pēc būtības ir vienkāršs: kam un ar kādiem nosacījumiem ziedotājs savu naudu bija paredzējis? Ja konkrētam klubam, tad kur paredzēta federācijas komisija? Ja federācijai bija ļauts pašai lemt par sadali, kāpēc valdes protokolā šīs summas nosauktas par mērķziedojumiem? Vienam naudas ceļam vajadzētu būt izsekojamam abos dokumentos.

Janvārī nolēma, aprīlī atkārtoja

Tas pats aprīļa protokols atklāj arī iepriekšēja lēmuma neizpildi. No SIA “Ģeo Eko Risinājumi” 2024. gada 30. decembra ziedojuma 10 930 eiro apmērā 8000 eiro paredzēti biedrībai “Mārtiņa Pļaviņa sporta klubs”. Iekavās pievienots paskaidrojums: “10.01.2025. ir bijis valdes lēmums, kurš nav izpildīts”.

Tātad aprīļa beigās valde pati fiksēja, ka janvāra lēmums vēl nav izpildīts. Kāpēc nauda nebija novirzīta klubam, attiecīgajā punktā nav paskaidrots. Tāpat tajā nav aprakstīts atlikušo 2930 eiro izlietojums. No šā ieraksta nevar secināt, ka klubs naudu nav saņēmis arī vēlāk. Var secināt, ka lēmums par finansējumu un tā izpilde vismaz šajā gadījumā nebija viens un tas pats.

Arī šī ziedotāja 10 930 eiro LVF gada pārskatā — šoreiz par 2024. gadu — uzrādīti neierobežotai lietošanai. Tātad atšķirīgais ziedojumu raksturojums atkārtojas pie visiem trim aprīļa protokola sadales lēmumā minētajiem ziedotājiem.

Par piesaisti vajadzētu liecināt arī darbam

Atgriežoties pie desmit procentu idejas, būtisks ir vēl viens apstāklis. “Optibet” LVF ziedotāju sarakstā atrodams jau pirms tās apspriešanas: 2023. gada pārskatā uzrādīti 20 000 eiro. Tātad sadarbība ar šo ziedotāju nepiedzima līdz ar 2024. gada janvāra priekšlikumu maksāt atlīdzību.

Arī esoša atbalstītāja noturēšana var prasīt darbu. Taču, ja desmit procentu sistēma ieviesta, tās noteikumiem būtu jāļauj saprast, kā vērtē jauna sponsora atrašanu, iepriekšējas sadarbības turpināšanu un paša ziedotāja iniciatīvu. Ja ziedotājs pie federācijas atnācis pats, kas liegtu kādam viņu pieskaitīt saviem nopelniem un pretendēt uz desmit procentiem? Vai jāpierāda sarunas un konkrēts ieguldījums, vai pietiek paziņot — šo naudu piesaistīju es? Tieši šādu iespēju vajadzētu izslēgt skaidriem noteikumiem un pārbaudei.

Redakcijas rīcībā pašlaik nav pierādījumu, ka kāds saņēmis atlīdzību par nepadarītu darbu. Ir pašas federācijas konceptuāli atbalstīta ideja, konkrēts citas komisijas lēmums un dokumenti, kuru formulējumi prasa skaidrojumu. Atbildes meklējamas pie LVF, ziedotājiem un saņēmēju klubiem — līgumos, maksājumos un apliecinājumos par paveikto.

Volodina izteiktais brīdinājums par ēnu tādēļ būtu labs sākums arī federācijas skaidrojumam. Desmit procentiem — skaidri noteikumi un, ja atlīdzība maksāta, tās saņēmēji un pamatojums. Trīs procentiem — komisijas nosacījumi. Klubiem paredzētajai naudai — izpildīti pārskaitījumi. Caurskatāmības nepieciešamību valdes loceklis nosauca pats. Vai šo prasību būs tikpat viegli izpildīt, cik ierakstīt protokolā?

Redakcijas piebilde: Šim rakstam veltītās izpētes laikā minētie protokoli, uz kuriem mēs atsaucamies, LVF vietnē vēl bija atrodami. Taču raksta tapšanas brīdī tos vairs tur atrast nevarēja. Tādēļ mēs pievienojam avotiem gan oriģinālās saites uz protokoliem (cerot, ka federācija tos tomēr atgriezīs savā vietā), gan arīdzan pašus protokolus, lai ikviens interesents varētu pārliecināties, ka citējam tos korekti. Vienīgais jautājums, kas mūsu skatījumā paliek neatbildēts – kādēļ no LVF mājaslapas kopš mūsu uzsāktās izmeklēšanas sistemātiski pazūd tieši tie protokoli, kuros it kā nekā nosodāma nav?

LVF valdes 2024. gada 9. janvāra sēdes protokols Nr. 1-16/1-2024 (raksta kontekstā skatīt 6. punktu).