Vai sistēma piesedz savējos? Pusmiljona drošības nauda kontrabandas ēnā
TV3 raidījums “Nekā personīga” izgaismojis skaļu un neērtu stāstu par Latgalē pazīstamo uzņēmēju Elmāru Laizānu, kurš apsūdzēts lietā par aptuveni pusmiljarda eiro iespējamu naudas atmazgāšanu un figurē arī izmeklēšanās par nelegālu cigarešu ražošanu un izplatīšanu.
Laizāns vairāk nekā gadu atradās apcietinājumā, taču Ekonomisko lietu tiesa viņu atbrīvoja pret 500 000 eiro drošības naudu. Prokuratūra tam iebilda, norādot uz būtiskiem riskiem kriminālprocesam. Tomēr tiesa lēma citādi.
Vēl skaļāks kļuva jautājums: kas šo pusmiljonu samaksāja?
“Nekā personīga” vēsta, ka drošības naudu iemaksājuši četri ar Laizāna biznesu saistīti cilvēki, tostarp personas, kuru vārdi parādās saistībā ar kontrabandas cigarešu izmeklēšanu. Daļa maksātāju saistīti ar uzņēmumiem, angāriem un biznesa struktūrām, kas minētas nelegālo cigarešu lietu kontekstā.
Tātad situācija izskatās absurda: cilvēku, kurš apsūdzēts milzīgas naudas atmazgāšanas lietā un parādās kontrabandas lietu ēnā, no apcietinājuma palīdz izpirkt cilvēki no tās pašas biznesa un izmeklēšanu orbītas.
Un tad sākas pats interesantākais.
Tiesa norāda, ka naudas izcelsme pārbaudīta tik tālu, cik to prasa likums. Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs raidījumam skaidrojis, ka pārbaude šādā gadījumā esot samērā formāla: tiesa pārliecinās, vai ir dokumenti un vai naudas ceļš ir izsekojams, bet padziļinātu izmeklēšanu neveic. Ja rodas šaubas, tas esot izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras darbs.
Te arī rodas galvenais jautājums: “Ja pusmiljonu iemaksā personas, kas pašas saistītas ar apsūdzētā biznesa vidi un kontrabandas izmeklēšanu fonu, vai valstij tiešām pietiek tikai ar formālu papīru pārbaudi?”
Vēl vairāk, pēc atbrīvošanas Laizāns atkal nonāca policijas redzeslokā. Valsts policija viņu aizturēja saistībā ar vērienīgu operāciju Rēzeknes apkārtnē, kur tika atklāta nelegālu cigarešu ražošana un izplatīšana. Policija vēlreiz lūdza viņu apcietināt, taču tiesa šo lūgumu noraidīja.
Sanāk dīvaina aina: policija saka, ka persona, iespējams, turpina organizēt noziedzīgu rūpalu, prokuratūra iebilst pret atbrīvošanu, bet tiesa tomēr ļauj palikt brīvībā. Un sabiedrībai paliek vecais labais jautājums: vai likums šeit tiešām strādā sabiedrības interesēs, vai arī sistēma pati sev ērti izskaidro, kāpēc nekas nav jādara dziļāk?
Šī lieta nav tikai par vienu uzņēmēju. Tā ir par uzticību valstij.
Jo, ja parasts cilvēks kavē rēķinu, viņu ātri atrod. Ja cilvēks kļūdās dokumentā, valsts spēj būt ļoti principiāla. Bet, kad runa ir par pusmiljonu drošības naudu, pusmiljarda atmazgāšanas lietu, kontrabandas ēnu un ar apsūdzēto saistītu cilvēku maksājumiem, pēkšņi izrādās, ka “likums neprasa” paskatīties pārāk dziļi.
Tad jautājums ir vienkāršs: **vai problēma ir tikai likumā, vai arī tajos, kuriem ļoti ērti ir neko neredzēt?
Avots: TV3 raidījums “Nekā personīga”, publikācija “Elmāra Laizāna atbrīvošanai pusmiljonu iemaksā biznesa partneri un ar kontrabandas izmeklēšanu saistītie”, 2026. gada 19. aprīlis. https://share.google/hGABjVrBYJyc2cZEx
