Neatkarība pie pazīstama līgumpartnera durvīm: ko Jelgavas mediju konkurss neizstāsta par Zemgales mediju centru

Pašvaldība 10 000 eiro “neatkarīgai žurnālistikai” piešķīra uzņēmumam, kas, spriežot pēc iepirkumu datiem, konkursa laikā vēl bija tās līgumpartneris. Pirms konkursa mainījās uzņēmuma nodokļu parāda statuss, jaunākajā gada pārskatā parādījās zaudējumi un negatīvs pašu kapitāls, bet komisijas detalizētais vērtējums sabiedrībai nav pieejams.

2026. gada 5. jūnijā Jelgavas pašvaldība paziņoja, ka trīs mediju projektiem sadalījusi gandrīz 30 000 eiro. Preses paziņojumā aina bija gluda: atklāts konkurss, “nepolitiska” komisija, kvalitatīva žurnālistika un sabiedrības intereses. Vienam no uzvarētājiem — SIA “Zemgales Mediju Centrs” uzturētajam portālam Jelgavniekiem.lv — projektam “Jelgavas ziņas” piešķīra 10 000 eiro. Šādu rezultātu var ietilpināt dažās rindkopās, un pašvaldība to arī izdarīja. Taču uzņēmuma ceļš līdz finansējumam nesākās konkursa izsludināšanas dienā. Tas sākās vismaz divus gadus agrāk, kad Jelgavas pašvaldība tam uzticēja savas informācijas sagatavošanu un izvietošanu tajā pašā platformā.

Dokumenti katrs atsevišķi sniedz vien nelielu stāsta daļu. Vienā redzams pašvaldības iepirkums, citā — nodokļu parāda statusa svārstības, vēl citā — zaudējumi, negatīvs pašu kapitāls un VID B reitings. Konkursa rezultātu tabulā savukārt ir viens kopējais punktu skaits, bet nav redzams, kā komisija vērtējusi pretendenta ilgtspēju, profesionālos standartus un redakcionālo neatkarību. Saliekot dokumentus kopā, rodas nevis gatavs spriedums par konkursa negodīgumu, bet pamatots jautājums: vai Jelgavas pašvaldība ir publicējusi pietiekami daudz informācijas, lai sabiedrība par konkursa godīgumu vispār varētu pārliecināties?

No pašvaldības informācijas līdz “neatkarīgai žurnālistikai”

2024. gada maijā Jelgavas pašvaldība noslēdza līgumu ar SIA “Zemgales Mediju Centrs” par pašvaldības informācijas sagatavošanu un izvietošanu portālā Jelgavniekiem.lv. Iepirkuma kartītē norādītā līgumcena, ieskaitot paredzētās iespējas, bija 24 800 eiro. Konkursā bija saņemts viens piedāvājums — tas nav nekas aizliegts, lai gan par īpaši lielu konkurenci to arī grūti nosaukt. Atsevišķā iepirkumā Jelgavas pašvaldības iestāde par reklāmas izvietošanu tajā pašā portālā bija paredzējusi vēl 5000 eiro. Tās ir publicētās līgumu vērtības, nevis apliecinājums, ka katrs paredzētais eiro faktiski izmaksāts, tomēr tās skaidri parāda jau izveidotas komerciālas attiecības starp pašvaldību un mediju uzņēmumu.

Spriežot pēc Iepirkumu uzraudzības biroja kartītē norādītā darbības termiņa, lielākais līgums bija paredzēts līdz 2026. gada 1. maijam. Mediju konkursa pieteikumus pieņēma no 30. marta līdz 17. aprīlim. Tātad laikā, kad SIA “Zemgales Mediju Centrs” pretendēja uz naudu redakcionālās neatkarības stiprināšanai, uzņēmums, iespējams, vēl atradās līgumattiecībās ar pašu finansējuma piešķīrēju. Šāds apstāklis pretendentu automātiski neizslēdz no konkursa, tomēr tas rada acīmredzamu interešu un uztveres risku: pašvaldība vispirms maksā platformai par savas informācijas izvietošanu, bet pēc tam tai pašai platformai piešķir finansējumu “neatkarīgai žurnālistikai”. Neatkarība, izrādās, reizēm ierodas pie jau pazīstama līgumpartnera durvīm.

Tieši tādēļ šajā situācijā nepietiek ar paziņojumu, ka komisija bijusi “nepolitiska”. Būtu jāredz, vai komisija vērtēja pretendenta esošās komerciālās attiecības ar pašvaldību, vai tika prasīts interešu konflikta novēršanas plāns un kā uzņēmums nodalīs pašvaldības apmaksātu informāciju no redakcionāli neatkarīga satura. Ja šādi jautājumi tika izskatīti, pašvaldībai nevajadzētu būt grūti to parādīt dokumentos. Ja tie netika izskatīti, vārds “neatkarība” konkursa nosaukumā ir paveicis nedaudz vairāk darba nekā pati procedūra.

Nodokļu statuss, kurā izšķirošs ir datums

Konkursa nolikumu Jelgavas dome apstiprināja 2026. gada 5. martā. Tajā noteikts, ka pretendentam nedrīkst būt nodokļu vai obligāto maksājumu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Latvijas INFO redakcijas rīcībā esošā VID nodokļu parādu vēstures izdruka rāda, ka SIA “Zemgales Mediju Centrs” parāds virs šī sliekšņa bija uzrādīts no 16. līdz 20. martam, kā arī 24. martā. Citās pārbaudītajās marta dienās, tostarp 23., 25., 26., 27. un konkursa izsludināšanas dienā — 30. martā — parāds virs 150 eiro vairs netika uzrādīts.

Nodokļu statuss īsā laikā tātad mainījās vairākkārt. Grāmatvedībā tā var notikt maksājumu, deklarāciju precizējumu vai datu atjaunošanas dēļ, taču konkursa nolikumā datums kļūst svarīgāks par kopējo noskaņu. Vēsturiska parāda esamība pirms konkursa neatņem uzņēmumam tiesības piedalīties, ja nolikumā noteiktajā pārbaudes brīdī parāds vairs nepārsniedza slieksni. Tieši tāpēc pašvaldībai būtu jāpublisko nevis vispārīgs apliecinājums, ka prasības ievērotas, bet datēts VID pārbaudes rezultāts: kad pretendenta statuss pārbaudīts, kāds tas bija pieteikuma iesniegšanas dienā un vai pārbaude atkārtota pirms lēmuma pieņemšanas.

2026. gada 11. augustā VID izdrukā uzņēmumam aktuāls nodokļu parāds virs 150 eiro nebija uzrādīts. Arī 19. augusta Lursoft izziņā pašreizējs nodokļu parāds nav norādīts. Tādēļ saukt uzņēmumu par pašreizēju nodokļu parādnieku nebūtu korekti. Vienlaikus Lursoft izziņā redzams VID B reitings — “jāuzlabo saistību izpilde”. B reitings nav sinonīms aktuālam nodokļu parādam, jo VID to veido no plašāka saistību izpildes rādītāju kopuma. Tas nav spriedums par uzņēmuma negodprātību, taču arī par nodokļu disciplīnas izcilības diplomu to diez vai var uzskatīt. Kopā ar marta svārstībām tas ir vēl viens iemesls prasīt precīzu, datētu un pārbaudāmu pašvaldības skaidrojumu.

Gada pārskats, kuru komisija varēja redzēt

SIA “Zemgales Mediju Centrs” dibināta 2023. gada decembrī ar 100 eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma 2025. gada pārskats iesniegts 2026. gada 13. maijā — pēc projektu iesniegšanas termiņa, bet pirms konkursa rezultātu apstiprināšanas jūnija sākumā. Tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšanas laikā informācija jau bija publiski pieejama, pat ja pieteikuma iesniegšanas brīdī komisijas rīcībā tās vēl nebija.

Pārskatā redzams, ka uzņēmuma apgrozījums gada laikā pieaudzis no aptuveni 23,2 tūkstošiem līdz 40,5 tūkstošiem eiro. Izaugsme ir pozitīva ziņa, tomēr vienlaikus uzņēmums no 1088 eiro peļņas nonācis pie 4444 eiro zaudējumiem, bet pašu kapitāls kļuvis negatīvs — mīnus 3256 eiro. Lursoft norādītais tekošās likviditātes rādītājs ir 0,53, savukārt aprēķinātais uzņēmuma reitings — 1,4. Vienkāršoti runājot, īstermiņa finanšu drošības spilvens izskatās plāns, un to nevar padarīt biezāku tikai ar veiksmīgi noformētu projekta aprakstu.

Šie rādītāji nepadara uzņēmumu maksātnespējīgu un neliedz tam saņemt publisku finansējumu. Lursoft izziņā nav norādīts maksātnespējas process, komercķīlas, aktuālas piedziņas lietas vai pašreizējs nodokļu parāds. Tomēr konkursa nolikumā projekta un medija ilgtspēja bija viens no vērtēšanas jautājumiem. Ja uzņēmuma jaunākais pārskats rāda zaudējumus, negatīvu pašu kapitālu un zemu likviditāti, sabiedrībai būtu jāredz, kā komisija šo risku novērtēja. Pretējā gadījumā ilgtspēja paliek glīts kritērijs nolikumā, bet tās praktiskais svars ir zināms vien tiem, kuri atradās vērtēšanas telpā.

“Nepolitiska” komisija, kurā puse ir pašvaldības vadība

Jelgavas pašvaldība uzsvēra, ka projektus vērtējusi “nepolitiska komisija”. Formāli tas ir pareizi — komisijā nebija ievēlētu deputātu. Taču no četriem komisijas locekļiem divi bija Jelgavas pašvaldības izpildvaras pārstāvji: izpilddirektors un izpilddirektora vietnieks, kurš vienlaikus bija komisijas priekšsēdētājs. Pārējie divi bija akadēmiskās vides un mediju nozares pārstāvji. Ja balsis sadalījās vienādi, izšķirošā bija priekšsēdētāja balss.

Tātad “nepolitiska” nenozīmē “neatkarīga no pašvaldības administrācijas”. Šī atšķirība nav tikai valodas vingrinājums, jo komisija lēma par finansējumu uzņēmumam, kuram ar pašvaldību jau bija komerciālas attiecības. Šāds komisijas sastāvs nav prettiesisks un neapliecina administrācijas spiedienu. Taču tas padara īpaši svarīgu pilna vērtējuma, interešu konflikta apliecinājumu un komisijas argumentācijas publiskošanu.

Konkursā tika iesniegti septiņi projekti par kopējo summu 75 439 eiro, bet finansējumu 29 999 eiro apmērā saņēma trīs. SIA “Zemgales Ziņas” piešķīra 11 999 eiro, SIA “Zemgales Mediju Centrs” — 10 000 eiro, bet SIA “Zemgales Reģionālā televīzija” — 8000 eiro. ZMC projekts Jelgavniekiem.lv platformai saņēma 26,5 punktus no 34, savukārt tā paša uzņēmuma projekts portālam Novaja.lv — 23 punktus un finansējumu nesaņēma. Publiskajā rezultātu tabulā redzams kopējais punktu skaits, taču nav atrodams detalizēts sadalījums pa kritērijiem.

Bez individuālajām vērtēšanas lapām nav iespējams saprast, cik punktu uzvarētājs saņēmis par projekta kvalitāti, finanšu ilgtspēju, profesionālajiem standartiem un redakcionālo neatkarību. Tāpat nav redzams, vai komisija apspriedusi pretendenta esošos pašvaldības līgumus un jaunākajā gada pārskatā atklātos riskus. No šādas informācijas neesamības nevar secināt, ka vērtēšana bijusi sarunāta. Taču tā liedz sabiedrībai pārbaudīt pretējo — ka vērtēšana patiešām bijusi vienlīdzīga, konsekventa un no iepriekšējām sadarbības attiecībām brīva.

Reputācijas strīds nav spriedums, bet arī nav neredzams

2023. gadā portālā Pietiek tika publicēts ass un acīmredzami polemisks raksts par vienu ar uzņēmumu saistītu personu. Publikācijā izteikti smagi pārmetumi par šīs personas profesionālo darbību. Latvijas INFO apzināti nenosauc personu un neatkārto pārmetumus kā faktus, jo to patiesums nav neatkarīgi pārbaudīts. Šī publikācija nav tiesas spriedums, kompetentas iestādes atzinums vai pierādījums, ka 2026. gada konkurss noticis negodīgi. Arī pati negatīvas publikācijas esamība nevar būt pamats pretendenta izslēgšanai. Pretējā gadījumā projektu konkursu viegli varētu pārvērst interneta tribunālā, kurā uzvar skaļākais virsraksts. Tomēr konkursa vērtēšanas kritērijos bija iekļauti profesionālie standarti, tādēļ pašvaldībai būtu jāspēj paskaidrot, ko tā ar šo jēdzienu saprata un pēc kādas metodikas to vērtēja. Vai tika analizēta medija iepriekšējā darbība, precizitāte, avotu izmantošana, labojumu prakse un redakcionālā atbildība? Vai pretendentam tika lūgts komentēt publiski zināmus profesionālus strīdus? Vai arī “profesionālie standarti” tika novērtēti tikai pēc tā, cik pārliecinoši tie aprakstīti projekta pieteikumā?

Kur beidzas pašvaldības informācija un sākas žurnālistika

Par piešķirtajiem 10 000 eiro Jelgavniekiem.lv projektā paredzēts veidot “Jelgavas ziņas”, ikmēneša apskatus, videopodkāstus un sadaļas “Lasītājs ziņo” saturu. Šādi formāti var būt sabiedriski noderīgi. Tomēr īpašu nozīmi iegūst robeža starp pašvaldības apmaksātas informācijas izplatīšanu un neatkarīgu redakcionālo darbu, jo viena un tā pati platforma ir saņēmusi naudu abiem mērķiem.

Jelgavniekiem.lv atrodama, piemēram, publikācija par jaunām gājēju pārejām, kuras virsraksts un saturs lielā mērā atbilst Jelgavas pašvaldības publicētajai informācijai. Portālā avots ir norādīts — Jelgava.lv — tādēļ nav pamata apgalvot, ka saturs būtu piesavināts vai slēpts. Tāpat nav zināms, vai konkrētā publikācija tapusi mediju konkursa projekta ietvaros. Taču šis piemērs labi parāda, kāpēc pašvaldībai un finansējuma saņēmējam jānodrošina skaidrs marķējums: lasītājam ir jāspēj atšķirt pašvaldības sagatavotu informāciju, komerciāli apmaksātu izvietojumu un par konkursa naudu radītu neatkarīgu žurnālistiku. Pretējā gadījumā neatkarība kļūst par etiķeti, ko iespējams pielīmēt saturam pēc vajadzības.

Pašvaldībai būtu jāpublisko finansētā projekta līgums, paredzēto materiālu skaits, izpildes termiņi, kvalitātes prasības un visu par konkursa līdzekļiem tapušo publikāciju saraksts. Savukārt pie katra materiāla būtu skaidri jānorāda finansējuma avots. Ja 10 000 eiro tiešām rada oriģinālu, kritisku un no pašvaldības ietekmes brīvu saturu, šāda atklātība tikai stiprinās projekta uzticamību. Ja rezultāts pārsvarā būs pašvaldības relīžu pārpublicēšana, nodokļu maksātāji būs nopirkuši ļoti dārgu kopēšanas pogu.

Ko dokumenti ļauj secināt

Pieejamie dokumenti nedod pamatu apgalvot, ka Jelgavas mediju projektu konkurss bijis koruptīvs, ka uzvarētājs noteikts iepriekš vai ka SIA “Zemgales Mediju Centrs” iesniedzis nepatiesas ziņas. Tie arī neapstiprina, ka uzņēmumam konkursa pārbaudes brīdī bijis diskvalificējošs nodokļu parāds. Uz konkursa izsludināšanas dienu publiskajā VID izdrukā parāds virs 150 eiro netika uzrādīts, un 2026. gada augustā uzņēmumam aktuāls parāds nebija redzams.

Vienlaikus faktu kopums rada pamatotas šaubas par to, vai sabiedrībai dots pietiekams pamats pārliecināties par konkursa godīgumu. Finansējumu saņēma jau esošs pašvaldības līgumpartneris; līguma termiņš, spriežot pēc IUB datiem, pārklājās ar projektu iesniegšanas laiku; nodokļu parāda statuss īsi pirms konkursa vairākkārt mainījās; jaunākais gada pārskats rādīja zaudējumus, negatīvu pašu kapitālu un zemu likviditāti; vēlāk uzņēmumam bija VID B reitings; pusi komisijas veidoja pašvaldības izpildvaras vadība; detalizētais punktu sadalījums nav publiskots; profesionālo standartu vērtēšanas metodika nav redzama; savukārt robeža starp pašvaldības informācijas izplatīšanu un neatkarīgu saturu joprojām nav pietiekami skaidra.

Katram no šiem apstākļiem var būt saprātīgs un likumīgs izskaidrojums. Taču, jo vairāk šādu apstākļu sakrājas vienā konkursā, jo mazāk pārliecinoši izklausās aicinājums vienkārši uzticēties preses relīzei. Publiskas naudas gadījumā ticība nav kontroles mehānisms. Par godīgu konkursu liecina nevis pašvaldības izvēlētais īpašības vārds, bet dokumenti, pēc kuriem jebkurš var pārbaudīt lēmuma loģiku.

Ko Jelgavas pašvaldībai būtu jāpublicē

Lai kliedētu šaubas, pašvaldībai būtu jāpublisko visu pretendentu vērtējumi pa atsevišķiem kritērijiem, komisijas locekļu aizpildītās vērtēšanas lapas, interešu konflikta apliecinājumi un lēmuma pamatojums. Tāpat nepieciešams datēts VID pārbaudes rezultāts par katru finansējuma saņēmēju, skaidrojums, vai tika ņemts vērā 2025. gada pārskats, un informācija par to, kā komisija vērtēja SIA “Zemgales Mediju Centrs” jau pastāvošās līgumattiecības ar pašvaldību.

Būtu jāpublisko arī ar uzvarētājiem noslēgtie finansēšanas līgumi, izmaksu grafiki, sasniedzamie rezultāti un par konkursa līdzekļiem radīto materiālu saraksts. SIA “Zemgales Mediju Centrs” savukārt būtu iespēja izskaidrot marta nodokļu statusa izmaiņas, VID B reitinga iemeslus, uzņēmuma finanšu ilgtspējas plānu un redakcionālo mehānismu, ar kuru pašvaldības apmaksāta informācija tiek nodalīta no neatkarīgas žurnālistikas. Tās būtu nevis apsūdzētā paskaidrojuma prasības, bet normālas atbildes uzņēmumam, kuram uzticēta publiska nauda un sabiedrības informēšana.

Kamēr šie dokumenti netiek publicēti, var droši apgalvot tikai vienu: konkurss ir noslēdzies formāli, bet sabiedrībai tas joprojām nav izskaidrots pēc būtības. Jelgavas dome ir piešķīrusi naudu “neatkarīgai žurnālistikai”. Tagad tai atliek parādīt, cik neatkarīgi izvēlēts tās saņēmējs.

***

AVOTI:

Jelgavas pašvaldības paziņojums par mediju atbalsta projektu konkursa rezultātiem:

https://www.jelgava.lv/…/mediju-atbalsta-projektu…/

Mediju atbalsta projektu konkursa rezultātu tabula:

https://www.jelgava.lv/…/Projekta_rezultati_03062026-1.pdf

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības mediju atbalsta projektu konkursa nolikums:

https://www.jelgava.lv/…/2026/03/5_6-PIELIKUMS1-1.docx

Jelgavas domes 2026. gada 5. marta sēdes protokols:

https://www.jelgava.lv/…/Protokols_5A_05.03.2026_public…

Iepirkumu uzraudzības biroja paziņojums par Jelgavas pašvaldības informācijas sagatavošanu un izvietošanu portālā Jelgavniekiem.lv:

https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/…/9b61f887-d28e-450b…

Iepirkumu uzraudzības biroja paziņojums par reklāmas izvietošanu portālā Jelgavniekiem.lv:

https://eformsb.pvs.iub.gov.lv/…/a6b641dc-a9f6-4ac7…

Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojums par nodokļu maksātāju reitinga sistēmu:

https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataju-reitinga-sistema

Kombo apkopotā informācija par SIA “Zemgales Mediju Centrs”:

https://www.kombo.lv/…/40203525840/zemgales-mediju-centrs

Jelgavniekiem.lv publikācija par Jelgavā izveidotajām gājēju pārejām:

https://www.jelgavniekiem.lv/…/pilseta-izveidotas…/

Jelgavas pašvaldības sākotnējā publikācija par pilsētā izveidotajām gājēju pārejām:

https://www.jelgava.lv/…/pilseta-izveidotas-vairakas…/

Portāla Pietiek 2022. gada publikācija par ar uzņēmumu saistītas personas profesionālo darbību:

https://m.pietiek.com/…/padzita_no_vakara_zinam…

VID nodokļu parādu vēstures izdruka par SIA “Zemgales Mediju Centrs”, pieprasīta 2026. gada 11. augustā — Latvijas INFO redakcijas rīcībā.

Lursoft izziņa par SIA “Zemgales Mediju Centrs”, sagatavota 2026. gada 22. augustā — Latvijas INFO redakcijas rīcībā.

***

#Jelgava #JelgavasDome #MedijuAtbalstaKonkurss #ZemgalesMedijuCentrs #JelgavniekiemLV #PubliskāNauda #NodokļuMaksātājuNauda #MedijuNeatkarība #Caurskatāmība #Atklātība #InterešuKonfliktaRisks #PašvaldībuIepirkumi #PētnieciskāŽurnālistika #LatvijasMediji #LatvijasINFO