Viena nakts, viens teikums — un durvis uz SIF miljoniem var būt slēgtas

Latvijas INFO izdevējs Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība ( LBDMIAB) pirms neilga laika vēlējās pievienoties NVO, kuras pamatmērķis ir nodrošināt mediju pašregulāciju. Šo NVO sauc Latvijas Mediju ētikas padome . Pēc 20 stundām un 37 minūtēm pieteikums tika noraidīts bez neviena konkrēta fakta. Taču aiz šā atteikuma atklājas daudz nopietnāka problēma — pieeja nodokļu maksātāju finansētajiem mediju konkursiem.

Viss sākās ar šķietami ikdienišķu lēmumu.

Biedrība “Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība” (LBDMIAB), kas ir masu informācijas līdzekļa “Latvijas INFO” īpašniece un izdevēja, nolēma iestāties biedrībā “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), jo nākotnē plānoja piedalīties Savienības integrācijas fonda Mediju atbalsta Fonda ( SIF MAF ) projektu konkursā.

LBDMIAB neprasīja privilēģijas. Tā bija gatava pievienoties mediju pašregulācijas sistēmai, ievērot Ētikas kodeksu, pakļauties Ētikas padomes lēmumiem, labot iespējamās kļūdas un maksāt vismaz 200 eiro biedra naudu gadā.

Pieteikums tika nosūtīts 2026. gada 22. jūlijā pulksten 17:44.

Nākamajā dienā pulksten 14:21 “durvis jau bija aizvērtas”.

Pagāja tikai 20 stundas un 37 minūtes.

Precīzs bija vienīgi atteikuma ātrums.

Atteikuma pamatojums ietilpa vienā teikumā:

“Jūsu pieteiktās organizācijas un pārstāvēto kanālu publiskā komunikācija neatbilst biedrības pamatprincipiem.”

Neviena publikācija. Neviens ieraksts. Neviens datums. Neviens pārkāptais Ētikas kodeksa punkts.

Netika paskaidrots, kas tieši tika vērtēts, kurš to vērtēja un kā nepilnas diennakts laikā izdevās pārbaudīt organizācijas un tās pārstāvēto kanālu publisko komunikāciju.

LMĒP statūti paredz, ka pretendentam jāpaziņo motivēts lēmums. Taču saņemtajā atbildē redzams tikai spriedums — “neatbilstat” —, nevis fakti, uz kuriem tas balstīts.

Atteikumu parakstīja LMĒP valdes locekle Ilona Skuja. Statūti nosaka, ka biedrības valde sastāv tikai no viena valdes locekļa.

Tātad tas nebija deviņu cilvēku Ētikas padomes kopīgs vērtējums. Tas bija vienas personas lēmums.

Statūti ļauj šo atteikumu pārsūdzēt biedru sapulcei, taču pārsūdzības iespēja neatceļ pienākumu sākotnējo lēmumu pienācīgi pamatot.

Seko naudas pēdām – un stāsts mainās

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tā ir tikai privātas biedrības iekšēja lieta. Viena organizācija vēlējās iestāties, otra nolēma to neuzņemt.

Taču, sekojot valsts naudas plūsmai, aina kļūst daudz dramatiskāka.

Sabiedrības integrācijas fonds Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursos izmantota prasība, ka projekta pieteicējam un sadarbības partneriem jābūt biedriem organizācijā, kura:

* veicina mediju pašregulāciju un ētisku mediju vidi;

* apvieno vismaz vienu mediju nozares NVO;

* vismaz divus elektroniskos medijus;

* vismaz piecus drukātās preses izdevējus;

* vismaz divus ziņu portālu veidotājus.

LMĒP konkursa nosacījumos nav nosaukta vārdā. Formāli prasība attiecas uz jebkuru organizāciju, kas atbilst šiem kritērijiem.

Praktiski kritēriji ir tik specifiski, ka publiski visredzamāk tiem atbilst tieši Latvijas Mediju ētikas padome. SIF publiskajos paziņojumos nav nosaucis citu līdzvērtīgu un medijiem reāli pieejamu organizāciju.

Kamēr šāda alternatīva nav nosaukta, ārpus LMĒP palikušam medijam nav redzama cita iespēja izpildīt konkursa formālo prasību.

Pat teorētiski nav iespējams nokļūt līdz SIF MAF konkursam

Šeit arī rodas precedents, kura nozīme ir daudz lielāka par vienas biedrības atteikumu.

Shēma ir skarbi vienkārša:

1. privāta biedrība mediju neuzņem;

2. medijs neizpilda MAF formālo prasību;

3. projekta saturu un kvalitāti nemaz nesāk vērtēt;

4. valsts finansējumu saņemt nav iespējams.

Nepietiek pat ar publisku apņemšanos ievērot Ētikas kodeksu. Konkursa noteikumi prasa tieši biedra statusu.

Arī sadarbība ar LMĒP biedru problēmu neatrisina, jo biedra statusam jābūt gan pieteicējam, gan sadarbības partneriem.

Tātad “medijs no malas” nevar pat teorētiski piedalīties konkursā — nemaz nerunājot par uzvaru vai finansējuma iegūšanu.

Biedra karte uzvaru negarantē. Taču tās neesamība var garantēt, ka sacensība nemaz nesāksies.

SIF MAF – 4 miljoni nodokļu maksātāju naudas

SIF administrētā MAF nauda nav privāts ziedojums un nav kādas mediju organizācijas kopējā kase.

Tā ir Latvijas valsts budžeta jeb nodokļu maksātāju nauda.

SIF 2026. gada nacionālo mediju konkursos bija pieejami 2 114 198,52 eiro, bet reģionālo, vietējo un diasporas mediju programmā — vēl 1 916 420,99 eiro.

Kopā — 4 030 619,51 eiro.

Biedra statusa prasība MAF programmās atkārtojas. Ja tā saglabāsies nākamajos konkursos, saņemtais atteikums var kļūt par formālu slēdzeni pie turpmākā finansējuma.

Nevis tāpēc, ka “Latvijas INFO” projekts būtu atzīts par nekvalitatīvu.

Nevis tāpēc, ka tas konkursā būtu saņēmis mazāk punktu.

Bet tāpēc, ka tam var nebūt tiesību vispār nostāties pie starta līnijas.

“VIP klubiņa” efekts

Valsts drīkst prasīt, lai finansējuma saņēmēji darbojas likumīgi, ievēro profesionālo ētiku un rada sabiedriski nozīmīgu saturu.

Taču pavisam cita situācija rodas tad, ja tiesības tikai pretendēt uz valsts naudu kļūst atkarīgas no uzņemšanas privātā biedrībā.

Tad pašregulācijas organizācija vairs nav tikai vieta, kur mediji brīvprātīgi vienojas par ētikas standartiem. Tā kļūst par privātu vārtsargu pie publiskas naudas.

Veidojas “elitāra jeb VIP klubiņa” efekts: vispirms jāsaņem atļauja atrasties pareizajā lokā, un tikai pēc tam drīkst iesniegt projektu konkursā par Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Turklāt pati LMĒP no Kultūras ministrijas saņem 159 580,76 eiro valsts finansējumu pašregulācijas un mediju atbildīguma veicināšanai.

LMĒP arī publiski norāda, ka tā izvirzījusi Edgaru Raginski darbam 2026. gada MAF projektu vērtēšanas komisijās. Tas pats par sevi nepierāda interešu konfliktu, taču padara caurskatāmību īpaši būtisku.

Viena un tā pati biedrība:

* lemj, kuru mediju uzņemt;

* ar biedra statusu var ietekmēt medija iespēju kvalificēties MAF konkursiem;

* izvirza pārstāvi MAF projektu vērtēšanas komisijām;

* pati saņem valsts finansējumu mediju pašregulācijas veicināšanai.

Sistēmā ar tik plašām sekām atteikuma pamatojumam vajadzētu būt nevainojami precīzam. “Latvijas INFO” izdevējs tā vietā saņēma vienu vispārīgu teikumu.

Viena teikuma svars

Šāda situācija rada bīstamu precedentu. Proti –

privātas biedrības viena cilvēka valde faktiski var noteikt ne tikai to, kurš būs biedrs, bet arī to, kurš medijs nākotnē varēs mēģināt piekļūt nodokļu maksātāju finansējumam.

Publiskā konkursā medijam būtu jāzaudē tādēļ, ka cita pretendenta projekts ir labāks, nevis tādēļ, ka privāts “VIP klubiņš” tam nav izsniedzis ieejas karti.

Pretējā gadījumā valsts naudas konkurss sākas vēl pirms projekta iesniegšanas — aiz privātas biedrības slēgtām durvīm.

“Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība” bija gatava ievērot kodeksu, pakļauties uzraudzībai un maksāt biedra naudu.

Taču pēc 20 stundām un 37 minūtēm tā saņēma vienu teikumu.

Un šis viens teikums var izrādīties smagāks par jebkuru nākotnē sagatavotu projektu, tā kvalitāti un sabiedrisko nozīmi.

Jo pirms cīņas par nodokļu maksātāju naudu medijam vispirms jāizcīna tiesības vispār tikt pielaistam pie cīņas.

Avoti:

Kultūras ministrijas līdzdarbības līgums:

https://www.km.gov.lv/lv/media/41325/download?attachment=

LMĒP statūti:

https://site-775587.mozfiles.com/files/775587/Statuti_20190227_redakcija_pdf.pdf?1552827976=

LMĒP biedra naudas apmēri:

https://www.lmepadome.lv/par-mums/biedra-nauda/