Skaļi principi — klusi aprēķini: ko īsti Volejbola federācija grib, lai viņiem apmaksā valsts?
Latvijas Volejbola federācija (LVF) 9. jūlijā paziņoja, ka Krievijas atgriešanās starptautiskajā volejbolā nav pieļaujama, un aicināja valsti nodrošināt finanšu un juridiskos resursus cīņai ar šā lēmuma sekām. Pēc divpadsmit dienām tā pati federācija pavēstīja, ka nekādus papildu ierobežojumus neieviesīs un respektēs ikviena sportista, trenera un tiesneša izvēli piedalīties vai nepiedalīties. Nostāja bija kļuvusi pielaidīgāka, taču jautājums par naudu palika – ko tieši šajā situācijā paredzēts apmaksāt Latvijas nodokļu maksātājiem?
Pirms neilga laika “Latvijas INFO” publikācijā “Kam tiek tērēta volejbolam paredzētā nauda?!” pievērsām uzmanību šķietami grūti izskaidrojamai situācijai, ar naudu, kas pēc uzvaras pasaules čempionātā tiek atvēlēta volejbola čempionēm – Tīnai Laura Graudiņai un Anastasija Samoilovai. Tagad mēs šo tēmu turpinām, meklējot atbildes uz acīmredzamajām pretrunām nu jau pašas LVF publiskotajos paziņojumos.
No vienas puses, Latvijas pludmales volejbola pasaules čempiones publiski stāsta par sponsoru, treneru un piemērotas infrastruktūras trūkumu. No otras — Latvijas Volejbola federācijas jeb LVF 2025. gada pārskatā redzami 2 817 884 eiro ieņēmumi, 2 466 606 eiro izdevumi un 351 278 eiro pozitīva ieņēmumu un izdevumu starpība. Federācija gada laikā saņēmusi arī 1 316 384 eiro dotācijās, tostarp 1 188 211 eiro no Izglītības un zinātnes ministrijas.
Pozitīva starpība pati par sevi, protams, nepierāda nelietderīgu naudas izlietojumu. Arī finansējuma atlikumi var būt paredzēti konkrētiem nākamo periodu izdevumiem. Taču šie skaitļi rada pamatotu jautājumu: kādiem mērķiem tiek izmantota volejbolam piešķirtā nauda un kādēļ federācija atkal runā par nepieciešamu valsts finansiālo atbalstu?
Sākotnēji — kategorisks “nē”
2026. gada 8. jūlijā Starptautiskā Volejbola federācija jeb FIVB paziņoja, ka Krievijas sportisti un tehniskās amatpersonas drīkstēs atgriezties tās rīkotajās pasaules un citās oficiālajās sacensībās. FIVB arī nolēma atjaunot Krievijas izlašu iesaldētos pasaules ranga punktus.
Jau nākamajā dienā LVF nāca klajā ar plašu un kategorisku paziņojumu: “LVF šo lēmumu kategoriski neatbalsta.” Federācija norādīja, ka Krievijas pārstāvju atgriešanās starptautiskajā apritē neesot pieļaujama: “Šāds lēmums nav pieņemams ne sportiski, ne ētiski, ne institucionāli.”
LVF arī rakstīja, ka nepieciešams novērst situācijas, kurās Latvijas sportisti, komandas, treneri, tiesneši vai amatpersonas nonāktu tiešā sacensību, organizatoriskā vai institucionālā saskarsmē ar Krievijas un Baltkrievijas sporta sistēmu pārstāvjiem. Taču paziņojums neaprobežojās tikai ar morālu nosodījumu.
LVF pavēstīja, ka ir rosinājusi Latvijas Olimpisko komiteju vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā: “Ar aicinājumu meklēt iespējas nodrošināt nepieciešamos finanšu un juridiskos resursus Latvijas sporta sabiedrības un sportistu interešu aizstāvībai starptautiskajā vidē.”
Kā iespējamais risinājums tika piesaukta pat vēršanās Sporta arbitrāžas tiesā jeb CAS. Noslēgumā federācija uzsvēra, ka Latvijas principiālajai nostājai jābūt nodrošinātai ar: “Atbilstošu valsts politisku, juridisku un finansiālu atbalstu.”
Teksts bija iespaidīgs. Taču tajā nebija nosaukta ne nepieciešamā summa, ne iespējamā tiesvedība, ne konkrētas izdevumu pozīcijas. Nebija pateikts, cik varētu izmaksāt juridiskie pakalpojumi. Nebija norādīts, kādu FIVB lēmumu un ar kādu juridisku argumentāciju būtu iespējams apstrīdēt CAS. Nebija paskaidrots, vai nauda vajadzīga pašai LVF, sportistiem, treneriem, tiesnešiem vai Latvijas Olimpiskajai komitejai. Tāpat nebija skaidrs, vai federācija vēlas jaunu papildu finansējumu vai iespēju citādi izmantot jau piešķirtos valsts līdzekļus.
Tikai pēc 12 dienām — “respektēsim katra izvēli”
Taču jau 21. jūlijā LVF publicēja nākamo paziņojumu. Un tajā savukārt federācija apgalvoja, ka tās nostāja esot “skaidra un nemainīga”.
Arī pats LVF prezidents Arnis Tunte sāk kategoriski: “Kā cilvēks un Latvijas patriots esmu kategoriski pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību starptautiskajās sacensībās.” Taču turpinājums jau bija ievērojami pielaidīgāks: “Kā Latvijas Volejbola federācijas prezidents neuzskatu, ka man ir tiesības sportistu vietā pieņemt personiskus un profesionāli sarežģītus lēmumus, kuru sekas skar viņu dzīvi un karjeru.”
Pēc tam federācija paziņoja, ka nekādus papildu ierobežojumus neieviesīs: “Mēs respektēsim katra sportista, trenera un arbitra izvēli — gan piedaloties vai nepiedaloties sacensībās.” Juridiskais, organizatoriskais un komunikācijas atbalsts tika apsolīts tiem, kuri savas pārliecības dēļ atteiksies piedalīties un tādēļ saskarsies ar sekām.
Tātad 9. jūlijā Krievijas pārstāvju atgriešanās tika raksturota kā nepieļaujama un tika prasīti valsts resursi aktīvai pretdarbībai. Savukārt 21. jūlijā LVF jau skaidroja, ka Latvijas sportistu, treneru un tiesnešu piedalīšanās vai nepiedalīšanās būs viņu individuāla izvēle.
Federācija varētu iebilst, ka pretrunas nav: pirmais paziņojums esot par FIVB institucionālo lēmumu, bet otrais — par atsevišķu cilvēku tiesībām lemt par savu karjeru. Tomēr paliek vienkāršs jautājums: ja LVF pati nevienam piedalīties neaizliedz, kādas tieši sekas un izdevumi valstij būtu jāapmaksā?
Ko aizliedz Sporta likums?
Latvijas Sporta likums aizliedz mūsu komandu sporta spēļu valsts izlasēm spēlēt pret Krievijas vai Baltkrievijas valstsvienībām — arī tad, ja tās startē neitrālā statusā. Sportistiem un sporta darbiniekiem aizliegts piedalīties arī sacensībās, kas notiek Krievijā vai Baltkrievijā. Taču likums vispārīgi neaizliedz individuālam Latvijas sportistam vai tiesnesim startēt citā valstī notiekošās sacensībās tikai tāpēc, ka tajās piedalās arī Krievijas sportisti.
Problēma ir cita. Latvijas Sabiedriskais medijs, atsaucoties uz federāciju līgumiem ar IZM, vēsta, ka valsts finansējumu nedrīkst izmantot dalībai sacensībās, kurās startē arī Krievijas vai Baltkrievijas pārstāvji. Tātad sportists var piedalīties, bet viņam vai federācijai var nākties meklēt citu finansējuma avotu.
Tas izskaidro, kādēļ sporta organizācijām var rasties reālas finansiālas grūtības. Taču tas vēl neizskaidro LVF paziņojumā piesaukto finanšu resursu apmēru un izlietojumu.
LVF 2026. gada līgums ar IZM pilnā apjomā publiski nav atrodams. Tādēļ sabiedrībai nav iespējams pārbaudīt, kādi tieši ierobežojumi tajā noteikti, kurām sacensībām tie piemērojami un kādas būtu sekas federācijai.
Valsts nauda nav viens brīvi izmantojams maciņš
Sporta organizāciju finansēšana nav gluži tāda, ka ministrija gada sākumā pārskaita vienu summu un federācija ar to rīkojas pēc saviem ieskatiem. Federāciju pamatdarbības finansējums tiek aprēķināts, vērtējot sportistu skaitu, bērnu un jauniešu iesaisti, sacensību organizēšanu, dalību starptautiskajās sacensībās un sasniegtos rezultātus. 2026. gadā finansējumu saņēma 78 federācijas.
Atsevišķa kārtība attiecas uz komandu sporta izlašu sagatavošanu un dalību Eiropas un pasaules čempionātos un olimpiskās atlases sacensībās. Lai saņemtu šo naudu, federācijai jāiesniedz plānotie pasākumi, informācija par citiem finansējuma avotiem un detalizēta plānoto izdevumu tāme. Pēc finansējuma piešķiršanas tiek slēgts līgums par tā izmantošanu konkrētajam mērķim. Volejbols šajā kārtībā ir viens no prioritāri finansējamajiem komandu sporta veidiem.
IZM 23. martā paziņoja, ka LVF 2026. gadam piešķirti 323 942 eiro. Savukārt 24. aprīlī ministrijas publicētajā detalizētajā tabulā LVF jau norādīti 155 321 eiro pamatdarbībai un176 730 eiro prioritārās federācijas finansējumam, kas kopā veido 332 051 eiro summu. Starp abiem IZM publiskotajiem skaitļiem ir 8109 eiro starpība. Tās iemesls publiski nav paskaidrots, un tas būtu jāprecizē pašai ministrijai.
Turklāt arī 332 051 eiro nav obligāti viss publiskais finansējums, ko LVF gada laikā var saņemt. Atsevišķi iespējams finansējums izlašu sagatavošanai, sporta pasākumiem un citām programmām.
Naudas pietrūka jau iepriekš
Šis nav pirmais gadījums, kad LVF publiski runā par lielu papildu līdzekļu nepieciešamību.
2025. gada oktobrī federācija paziņoja, ka vīriešu un sieviešu izlašu sagatavošana un starts 2026. gada Eiropas čempionātos izmaksāšot gandrīz 1,3 miljonus eiro, bet pietrūkstot aptuveni 700 000 eiro.
Toreizējais LVF ģenerālsekretārs Aivars Platonovs Latvijas Radio sacīja: “Tur kopā no divām programmām mēs gadā saņemam 600 000 [eiro], un to novirzīt uz izlašu sagatavošanu Eiropas čempionātam nozīmē, ka nepietiek naudas nekam citam.”
IZM papildu finansējumu nepiešķīra un aicināja LVF naudu meklēt jau piešķirtajos līdzekļos. Vienlaikus federācija apgalvoja, ka neatkarīgi no finanšu scenārija Latvijas izlases Eiropas čempionātā piedalīsies. Šis fakts nepierāda, ka LVF tagad būtu mēģinājusi Krievijas sportistu atgriešanās jautājumu izmantot agrākā budžeta trūkuma risināšanai. Taču tas rada šaubu ēnu, kuru federācija pati nav kliedējusi.
Vai 9. jūlija paziņojuma tapšanas brīdī bija aprēķināti konkrēti zaudējumi? Vai bija sagatavota juridisko pakalpojumu vai CAS procesa tāme? Vai bija zināms, kādi sportisti un kurās sacensībās varētu atteikties piedalīties? Vai bija aprēķināts, cik valstij izmaksātu šādu lēmumu sekas?
Un pats galvenais — vai aicinājums pēc finanšu resursiem bija balstīts dokumentos un aprēķinos vai tikai vispārīgā pieņēmumā, ka par politiski principiālu nostāju kādam būs jāmaksā? Publiski pieejamajos materiālos atbilžu nav.
Tādēļ “Latvijas INFO” vērsīsies Latvijas Volejbola federācijā, lūdzot atklāt abu paziņojumu sagatavošanas un apstiprināšanas kārtību, valdes un citu institūciju pieņemtos lēmumus, saraksti ar LOK, IZM, FIVB, CEV un ārvalstu federācijām, kā arī visus aprēķinus un tāmes, uz kuriem balstīts aicinājums nodrošināt valsts finansiālo un juridisko atbalstu.
Jo kategoriska nostāja pati par sevi neko nemaksā. Taču brīdī, kad tās vārdā tiek piesaukta valsts nauda, sabiedrībai ir tiesības zināt — cik, kam un par ko tā tiks maksāta?
Latvijas Volejbola federācijas paziņojumi (09.07.2026 un 21.07.2026): https://volejbols.lv/
Raksts “Kam tiek tērēta volejbolam paredzētā nauda?” (“Latvijas INFO” iepriekšējā publikācija): https://www.facebook.com/RaimondsLejnieksPuke/posts/pfbid02XPvaV3Zw3NXxobmpPtvsKVJCt3ubP8perUqqHWMkDASiCQmK64nZwT8BQWTzY14hl
LSM – “Krievija varēs atgriezties starptautiskās volejbola sacensībās, Latvijas federācija kategoriski iebilst”: https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/09.07.2026-krievija-vares-atgriezties-starptautiskas-volejbola-sacensibas-latvijas-federacija-kategoriski-iebilst.a654440/
LSM – “Sporta vidē bažījas zaudēt valsts finansējumu pēc agresorvalstu aktīvas atgriešanas apritē”: https://www.lsm.lv/raksts/sports/sporta-politika/27.07.2026-sporta-vide-bazijas-zaudet-valsts-finansejumu-pec-agresorvalstu-aktivas-atgriesanas-aprite.a656438/
Sportacentrs – “Volejbola federācija neliegs spēlēt pret agresorvalstīm: “Tie ir lieki un skaļi saukļi””: https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/21072026-volejbola_federacija_neliegs_spelet_pret_
Izglītības un zinātnes ministrija – “Sadalīts valsts finansējums sporta federācijām 2026. gadam”: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/sadalits-valsts-finansejums-sporta-federacijam-2026-gadam
Latvijas Republikas Sporta likums: https://likumi.lv/ta/id/68294-sporta-likums
Ministru kabineta noteikumi Nr. 885: https://likumi.lv/ta/id/311369
Latvijas Volejbola federācijas 2025. gada pārskats (Lursoft): https://www.lursoft.lv/
Starptautiskā Volejbola federācija (FIVB): https://www.fivb.com/
