Par atteikumu informēt par domes atlaišanas referendumu Jelgavas novadam pieprasa 50 000 eiro
Jelgavas novads pašvaldībai iesniegts apstrīdēšanas iesniegums un 50 000 eiro atlīdzinājuma prasījums saistībā ar pašvaldības sākotnējo atteikumu savos oficiālajos kanālos publicēt neitrālu informāciju par parakstu vākšanu referendumam par domes atlaišanu. Iesniedzējs uzskata, ka pašvaldības rīcība ierobežojusi iedzīvotāju iespējas savlaicīgi uzzināt par Latvijā pirmo šāda veida parakstu vākšanu.
Latvijā pirmo reizi vāc parakstus pašvaldības referendumam
2026. gada 28. jūlijā Latvijā pirmo reizi sākās parakstu vākšana vietējās pašvaldības referenduma ierosināšanai. Tās mērķis ir noskaidrot, vai Jelgavas novada iedzīvotāji vēlas panākt referendumu par domes atlaišanu.
Parakstu vākšana turpinās līdz 26. augustam. Lai referendums tiktu ierosināts, nepieciešami vismaz 7060 derīgi paraksti jeb 30 procentu balsstiesīgo atbalsts.
Referendumā paredzētais jautājums ir:
“Vai jūs esat par Jelgavas novada domes atlaišanu?”
Parakstīties drīkst Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta reģistrēta Jelgavas novadā vai kuriem novadā pieder reģistrēts nekustamais īpašums.
Parakstīties iespējams elektroniski portālos e.cvk.lv un Latvija.gov.lv, kā arī klātienē dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesā, pie pagastu pārvalžu vadītājiem un par maksu pie zvērinātiem notāriem.
No referenduma ierosinājuma līdz pašvaldības atteikumam
Latvijas INFO rīcībā esošie dokumenti ļauj atjaunot notikumu secību.
2026. gada 29. jūnijā Raimonds Lejnieks-Puķe iesniedza Jelgavas novada pašvaldībai referenduma ierosinājumu. Tas pašvaldībā reģistrēts ar Nr. JNP/3-16/26/2667.
Ar 2026. gada 10. jūlija lēmumu Nr. JNP/3-18/26/966 pašvaldība atzina, ka referendumu var ierosināt, noteica nepieciešamo 7060 parakstu slieksni un apstiprināja referendumā uzdodamo jautājumu.
2026. gada 13. jūlijā iniciatīvas iesniedzējs vērsās pašvaldībā atkārtoti, lūdzot tās oficiālajā tīmekļvietnē un citos informācijas kanālos publicēt neitrālu un faktoloģisku informāciju par gaidāmo parakstu vākšanu.
Iesniegumā neesot prasīts aicināt iedzīvotājus parakstīties vai atbalstīt domes atlaišanu. Tika lūgts publicēt tikai pārbaudāmus faktus: parakstu vākšanas termiņu, nepieciešamo parakstu skaitu, balsstiesīgo personu loku, referenduma jautājumu un parakstīšanās kārtību.
Tomēr Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors 2026. gada 20. jūlija vēstulē Nr. JNP/3-18/26/1009 paziņoja, ka pašvaldība šo informāciju publicēt neplāno un neatzīst šādu pienākumu.
Pēc atteikuma pašvaldība tomēr ievietoja saiti
Situācija mainījās 2026. gada 30. jūlijā — desmit dienas pēc izpilddirektora atteikuma un divas dienas pēc oficiālās parakstu vākšanas sākuma.
Pašvaldības tīmekļvietnes lapa “Vēlētāju iniciatīvas” tika atjaunināta, tajā ievietojot saiti “Parakstu vākšana – Par Jelgavas novada domes atlaišanu”.
Tomēr iesniedzēja vērtējumā ar saites ievietošanu problēma nav pilnībā novērsta. Pašvaldības lapā nebija skaidri norādīts:
- parakstu vākšanas sākuma un beigu datums;
- nepieciešamais 7060 parakstu skaits;
- precīzais referenduma jautājums;
- pilns balsstiesīgo personu loks;
- nepārprotama norāde, ka publicētā informācija ir politiski neitrāla.
Turklāt pašvaldības lapas vispārīgajā aprakstā norādīts, ka parakstu vākšanā var piedalīties balsstiesīgie Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma. Savukārt Vietējo pašvaldību referendumu likums tiesības piedalīties dod arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, ja viņi atbilst dzīvesvietas vai nekustamā īpašuma kritērijam.
Tādējādi pašvaldības publicētais vispārīgais skaidrojums varēja radīt maldinošu priekšstatu un atturēt daļu likumā balsstiesīgo personu no piedalīšanās.
Iesniegts 50 000 eiro atlīdzinājuma prasījums
2026. gada 19. augustā Jelgavas novada pašvaldībai, adresējot to Administratīvo aktu strīdu komisijai, nosūtīts apstrīdēšanas iesniegums un atlīdzinājuma prasījums.
Tajā prasīts:
- atcelt 2026. gada 20. jūlija atteikumu;
- atzīt pašvaldības rīcību un bezdarbību par prettiesisku;
- konstatēt pašvaldības pienākumu publicēt minimālu, patiesu un politiski neitrālu informāciju;
- publicēt pilnvērtīgu paziņojumu pašvaldības tīmekļvietnē un citos kanālos;
- piešķirt 50 000 eiro atlīdzinājumu par nodarīto nemantisko kaitējumu;
- izvērtēt arī pašvaldības rakstveida vai publiskas atvainošanās nepieciešamību.
Iesniegumā norādīts, ka aizskārums skāris politiskās līdzdalības tiesības ierobežotā un vairs neatjaunojamā 30 dienu periodā.
Iniciatīvas iesniedzējam pašam esot nācies veikt darbu, kuru vismaz daļēji vajadzēja nodrošināt pašvaldībai — skaidrot iedzīvotājiem parakstīšanās termiņus, kārtību, nepieciešamo balsu skaitu un balsstiesīgo personu loku.
Papildu nozīme esot tam, ka informācijas sniedzēja ir tā pati pašvaldība, kuras domes atlaišana ir iespējamā referenduma priekšmets. Tādēļ pašvaldības neitralitātei, atklātībai un rūpībai šajā gadījumā vajadzējis būt īpaši augstā līmenī.
Prasījums vēl nenozīmē piešķirtu atlīdzinājumu
50 000 eiro ir iesniedzēja prasītā summa, nevis pašvaldības vai tiesas jau noteikts atlīdzinājums.
Lai atlīdzinājumu piešķirtu, kompetentajai institūcijai būtu jāvērtē:
- vai pašvaldības atteikums un vēlākā rīcība bija prettiesiska;
- vai iesniedzējam tiešām nodarīts nemantiskais kaitējums;
- cik smags bijis iespējamais tiesību aizskārums;
- vai pastāv tieša cēloņsakarība starp pašvaldības rīcību un norādīto kaitējumu;
- kāds atlīdzinājuma veids un apmērs būtu samērīgs.
Tādēļ strīda būtība nav tikai prasītā summa. Vispirms jānoskaidro, vai pašvaldība drīkstēja kategoriski atteikt informācijas publicēšanu un vai 30. jūlijā ievietotā saite bija pietiekama.
Neitrāla informācija nav aģitācija
Vietējo pašvaldību referendumu likums aizliedz valsts pārvaldes iestāžu pārziņā esošajās tīmekļvietnēs ievietot aģitējošu informāciju. Tomēr iesniedzēja skatījumā šo aizliegumu nevar izmantot kā pamatu pašas procedūras noklusēšanai.
Aicinājums balsot par vai pret domes atlaišanu būtu politiska aģitācija. Savukārt informācija par termiņu, parakstu skaitu, balsstiesīgajiem, parakstīšanās vietām un oficiālo e-pakalpojumu ir pārbaudāma, neitrāla informācija.
Pašvaldību likuma 51. panta piektā daļa paredz, ka pašvaldība sabiedrībai sniedz patiesu un objektīvu informāciju, pēc iespējas izmantojot dažādus saziņas kanālus.
Arī Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka valsts pārvaldes pienākumu informēt sabiedrību, it īpaši personas, kuru tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgā darbība skar vai var skart.
Tādēļ strīdā būs jāatbild uz principiālu jautājumu: vai pašvaldība drīkst atsaukties uz aģitācijas aizliegumu situācijā, kad tai netiek prasīts aģitēt, bet tikai publicēt neitrālu informāciju par likumā paredzētu demokrātiskās līdzdalības procedūru?
Vai pašvaldības klusums var kļūt par praktisku šķērsli?
Formāli informācija par parakstu vākšanu bija pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē un e.CVK sistēmā. Taču vietējās pašvaldības tīmekļvietne, informatīvais izdevums un sociālo tīklu konti ir tie kanāli, kuros Jelgavas novada iedzīvotāji visbiežāk meklē informāciju par vietējām aktualitātēm.
Ja pašvaldība savos kanālos informāciju nepublicē vai publicē novēloti un nepilnīgi, likumā paredzētā iespēja piedalīties referendumā var kļūt nevis juridiski aizliegta, bet praktiski grūtāk izmantojama.
Tieši tas ir viens no apstrīdēšanas iesnieguma centrālajiem argumentiem: demokrātiskās līdzdalības tiesības nevar uzskatīt par pilnvērtīgi nodrošinātām, ja par to izmantošanas iespēju cilvēki netiek savlaicīgi un saprotami informēti.
Kam tagad jāpieņem lēmums?
Jelgavas novada pašvaldības nolikums paredz, ka amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Administratīvo aktu strīdu komisijā. Savukārt tad, ja vienlaikus iesniegts atlīdzinājuma prasījums, jautājums par atlīdzinājumu jāizlemj domei.
Tas nozīmē, ka Jelgavas novada domei var nākties vērtēt ne tikai izpilddirektora atteikuma tiesiskumu, bet arī jautājumu par iespējamo atlīdzinājumu.
Šī lieta var kļūt par vienu no pirmajiem nozīmīgajiem juridiskajiem strīdiem Latvijā par pašvaldības pienākumiem laikā, kad iedzīvotāji mēģina izmantot jauno vietējo pašvaldību referendumu mehānismu.
Galvenais jautājums ir plašāks par vienu publikāciju vai vienu 50 000 eiro prasījumu: vai pašvaldībai demokrātiskas līdzdalības procesā ir tiesības klusēt, ja referenduma jautājums skar pašas domes iespējamo atlaišanu?
***
Avoti un dokumenti:
- Jelgavas novada pašvaldības 2026. gada 10. jūlija lēmums Nr. JNP/3-18/26/966 — dokuments Latvijas INFO rīcībā.
- Raimonda Lejnieka-Puķes 2026. gada 13. jūlija iesniegums Nr. JNP/3-16/26/2915 — dokuments Latvijas INFO rīcībā.
- Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektora 2026. gada 20. jūlija vēstule Nr. JNP/3-18/26/1009 — dokuments Latvijas INFO rīcībā.
- Raimonda Lejnieka-Puķes 2026. gada 19. augusta apstrīdēšanas iesniegums un atlīdzinājuma prasījums — dokuments Latvijas INFO rīcībā.
- Jelgavas novada pašvaldības lapa “Vēlētāju iniciatīvas”:
https://www.jelgavasnovads.lv/lv/veletaju-iniciativas - Centrālās vēlēšanu komisijas 2026. gada 28. jūlija paziņojums “Sākusies Latvijā pirmā parakstu vākšana par pašvaldības referenduma ierosināšanu”:
https://www.cvk.lv/…/sakusies-latvija-pirma-parakstu… - e.CVK parakstu vākšanas iniciatīvu saraksts:
https://e.cvk.lv/referendumInitiationList - Vietējo pašvaldību referendumu likums:
https://likumi.lv/…/331194-vietejo-pasvaldibu… - Pašvaldību likums:
https://likumi.lv/ta/id/336956-pasvaldibu-likums - Valsts pārvaldes iekārtas likums:
https://likumi.lv/…/63545-valsts-parvaldes-iekartas-likums - Administratīvā procesa likums:
https://likumi.lv/ta/id/55567-administrativa-procesa-likums - Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums:
https://likumi.lv/…/110746-valsts-parvaldes-iestazu…
***
#JelgavasNovads #JelgavasNovadaDome #PašvaldībuReferendums #DomesAtlaišana #ParakstuVākšana #Referendums #Demokrātija #IedzīvotājuLīdzdalība #SabiedrībasLīdzdalība #Tiesiskums #Atklātība #LabāPārvaldība #InformācijasPieejamība #AdministratīvaisProcess #AtlīdzinājumaPrasījums #50000Eiro #LatvijasINFO
