Covid laikā pārkāpa Satversmi. Saeima cilvēktiesību projektam aizver durvis
Latvijas Satversmes tiesa ir atzinusi konkrētus Covid-19 laika ierobežojumus par neatbilstošiem Satversmei. Savukārt Saeimas 2026. gada 24. septembra sēdē priekšlikums darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā” tika noraidīts. Publiskajā balsojumu apkopojumā norādītas 15 balsis par, 42 pret un 10 atturoties.
Pandēmijas laikā valstij bija jāaizsargā cilvēku veselība un jāpieņem sarežģīti lēmumi. Pēc krīzes sabiedrībai pienākas tikpat nopietna saruna par pieļautajām kļūdām, to sekām un atbildību. Latvijā šai sarunai ir konkrēts sākumpunkts — Satversmes tiesas spriedumi.
Projektam darba kārtībā vietas neatradās
Lēmuma projekts “Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā” reģistrēts ar numuru 1120/Lm14. Saeimas sēdes materiālos fiksēts priekšlikums to iekļaut darba kārtībā. Portāla “Politiskā atmiņa” balsojumu apkopojumā norādīts, ka priekšlikums noraidīts: par balsoja 15 deputāti, pret — 42, bet 10 atturējās.
Balsojums bija par projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Šajā procedūras posmā tā turpmākā virzība apstājās. Politiķiem, kuri šo iniciatīvu neatbalstīja, ir pamats jautāt, kādā veidā viņi piedāvā izvērtēt tiesu konstatētos pamattiesību pārkāpumus un nepieļaut to atkārtošanos, jo ar vienu balsojumu tiesu konstatētais no vēstures nepazūd.
Mandāts bija. Pilnvērtīgi strādāt nedrīkstēja
Satversmes tiesa 2023. gada 7. decembrī lietā Nr. 2022-20-01 atzina par neatbilstošu Satversmes 101. panta pirmajai daļai normu, kas dalību Saeimas darbā sasaistīja ar likumā noteiktās Covid-19 sertifikāta prasības izpildi.
Ierobežojums skāra arī attālinātās sēdes. Tiesa secināja, ka deputātes tiesībām radītās nelabvēlīgās sekas šajā gadījumā bija lielākas par sabiedrības ieguvumu. Arī klātienes dalības ierobežojuma saglabāšanai, mainoties epidemioloģiskajai situācijai 2022. gada martā, vairs nebija pienācīga pamatojuma. Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju norma atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 15. novembra.
Spriedumā atrodama arī politiski neērta detaļa: Saeima, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un tiesībsargs tiesvedībā pauda viedokli, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmei.
Arī atsevišķa ieeja nepalīdzēja
Satversmes tiesa 2022. gada 10. martā lietā Nr. 2021-24-03 vērtēja lielo tirdzniecības centru ierobežojumus.
Tirgotājiem, kuru veikaliem lielajos tirdzniecības centros varēja nodrošināt atsevišķu ārējo piekļuvi un uz kuriem neattiecās noteiktie izņēmumi, bija liegts strādāt. Vienlaikus citās tirdzniecības vietās darbība bija atļauta, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.
Tiesa šajā regulējuma daļā konstatēja gan vienlīdzības principa, gan īpašuma tiesību pārkāpumu. Tā norādīja, ka no pārējām telpām norobežots veikals ar atsevišķu ārējo ieeju infekcijas izplatības riska ziņā būtiski neatšķiras no atsevišķās telpās izvietota veikala.
Attiecībā uz lielo tirdzniecības centru īpašniekiem tiesa konstatēja vienlīdzības principa pārkāpumu, savukārt viņu īpašuma tiesību ierobežojumu atzina par Satversmei atbilstošu.
Valsts bija novilkusi robežu starp uzņēmējiem. Konkrētajai atšķirīgajai attieksmei tiesa pietiekamu pamatojumu neatrada.
Austrālijā atsauc desmitiem tūkstošu sodu
Jaunās Dienvidvelsas varas iestādes Austrālijā 2024. gada 26. novembrī paziņoja par 23 539 Covid-19 soda paziņojumu atsaukšanu. Cilvēkiem, kuri sodus bija pilnībā vai daļēji samaksājuši, bija paredzēts atmaksāt aptuveni 5,5 miljonus Austrālijas dolāru.
Iepriekš, 2022. gada nogalē, jau bija atsaukti aptuveni 36 000 šādu paziņojumu.
Problēma bija soda dokumentu noformējumā. Iestāde secināja, ka tajos trūkst pietiekami detalizētas informācijas par pārkāpumiem, kas var radīt juridiskus trūkumus un šaubas par dokumentu spēkā esību. Lēmums neattiecās uz tiesās izskatāmajām un jau pabeigtajām lietām.
Cilvēkam skaidri jāzina, par ko viņu soda. Šajā gadījumā dokumentu pārskatīšanai sekoja lēmums par sodu atsaukšanu un naudas atmaksu.
Cilvēkus ieslēdza. Par pārtiku un zālēm radās problēmas
Melburnā 2020. gada 4. jūlijā aptuveni 3000 iedzīvotāju deviņās sociālo mājokļu augstceltnēs bez iepriekšēja brīdinājuma aizliedza pamest mājokļus.
Viktorijas ombuda izmeklēšanā aprakstīts haoss pirmajās dienās — problēmas ar pārtiku, medikamentiem un saprotamu informāciju. Astoņās ēkās stingro režīmu atcēla pēc piecām dienām, bet vienā tas turpinājās aptuveni divas nedēļas. Piekļuve svaigam gaisam un pastaigām ārā sākotnēji nebija nodrošināta vairāk nekā nedēļu.
Ombuda vērtējumā tūlītēja ierobežojumu ieviešana bez pienācīgas sagatavošanās nebija saderīga ar iedzīvotāju cilvēktiesībām. Ombuds ieteica valdībai publiski atvainoties par radīto kaitējumu un pārdzīvojumiem. Valdība šim juridiskajam vērtējumam nepiekrita.
Ziņojumā vienlaikus atzīts, ka norobežošana palīdzēja apturēt straujo infekcijas izplatību. Izmeklēšana izgaismoja cenu, ko cilvēki samaksāja par veidu, kādā šis lēmums tika īstenots.
Spānijā — spriedums un vēlāka pieejas maiņa
Spānijas Konstitucionālā tiesa 2021. gada 14. jūlijā spriedumā Nr. 148/2021 atzina par antikonstitucionālām pirmā lokdauna centrālās pārvietošanās ierobežojumu normas.
Toreiz tiesa secināja, ka tik intensīva iejaukšanās faktiski nozīmēja pārvietošanās tiesību apturēšanu, kam izvēlētais ārkārtējais tiesiskais režīms nebija pietiekams.
Savukārt 2024. gada 5. novembra spriedumā Nr. 136/2024 tiesa šo pieeju pārskatīja: ierobežojuma intensitāte pati par sevi vairs netika uzskatīta par izšķirošu robežšķirtni starp tiesību ierobežošanu un apturēšanu. Arī ļoti stingriem ierobežojumiem jāatbilst konstitucionālajām prasībām un samērīguma principam.
Spānijas piemērs parāda gan valsts lēmumu tiesisko kontroli, gan to, ka tiesu pieeja laika gaitā var attīstīties.
Anglijā un Velsā — kļūda visās 44 pārbaudītajās lietās
Anglijas un Velsas prokuratūras vadītājs 2020. gada 21. maijā parlamentam ziņoja par pandēmijas sākumā veikto lietu pārbaudi.
Visās 44 izvērtētajās lietās pēc “Coronavirus Act” apsūdzības bija izvirzītas kļūdaini: nebija konstatēts nepieciešamais pamats normu piemērošanai potenciāli infekciozām personām.
Vienlaikus pēc atsevišķajiem veselības aizsardzības noteikumiem 175 no 187 izvērtētajām lietām apsūdzības bija izvirzītas pareizi. No minētajām 44 kļūdainajām lietām 11 apsūdzības aizstāja ar apsūdzībām pēc šiem noteikumiem.
Šie skaitļi raksturo konkrēto sākotnējo pārbaudi. Tie atklāj, cik būtiska krīzes apstākļos ir arī policijas un prokuratūras spēja pareizi piemērot steigā ieviesto regulējumu.
Izmeklēšana jau bija. Kas sekoja
Pandēmijas pārvaldība Latvijā jau ir parlamentāri vērtēta. Saeima 2022. gada 24. februārī izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.
Komisija norādīja uz trūkumiem krīzes vadībā, vakcīnu iepirkumu procesā, Vakcinācijas projekta biroja izveidē un komunikācijā. Tā konstatēja arī nepietiekamu gatavošanos turpmākajiem pandēmijas viļņiem, vienlaikus ierobežojošo un atbalsta pasākumu stratēģiju kopumā vērtējot kā apmierinošu.
Abi šajā rakstā aplūkotie Latvijas Satversmes tiesas spriedumi pieņemti pēc šā galaziņojuma izskatīšanas.
Spriedums ir. Kur ir atbildība?
Pēc šiem konstatētajiem pamattiesību pārkāpuma sabiedrībai pienākas saprotams skaidrojums par turpmāko rīcību.
Kuras procedūras ir mainītas? Kā nākamajā krīzē tiks pārbaudīts ierobežojumu samērīgums? Cik cilvēkiem un uzņēmumiem atlīdzināts prettiesisku lēmumu radītais kaitējums? Kā savu atbildību vērtē institūcijas, kuras šos ierobežojumus pieņēma un vēlāk aizstāvēja?
Politiķiem ir iespēja piedāvāt savu kļūdu izvērtēšanas un novēršanas kārtību. Sabiedrībai savukārt ir pamats prasīt pārbaudāmus rezultātus.
Satversmes ievērošanai jābūt redzamai arī tajā, ko valsts dara pēc zaudētas tiesvedības.
Avoti un atsauces
- Saeimas lēmuma projekta “Par cilvēktiesību aizsardzību pandēmiju laikā” Nr. 1120/Lm14 kartīte: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/webSasaiste?OpenView=&restricttocategory=1120%2FLm14
- Saeimas 2026. gada 24. septembra sēdes audioieraksti un nerediģētais teksts — priekšlikums par projekta iekļaušanu darba kārtībā: https://saeima.lv/lv/live/2026_09_24-160000
- “Politiskā atmiņa” — projekta Nr. 1120/Lm14 balsojuma apkopojums (15 par, 42 pret, 10 atturas): https://atmina.lv/likumprojekti/1120-lm14.html
- Satversmes tiesas 2023. gada 7. decembra spriedums lietā Nr. 2022-20-01 par sertifikāta prasību dalībai Saeimas darbā: https://likumi.lv/ta/id/348197
- Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta spriedums lietā Nr. 2021-24-03 par lielo tirdzniecības centru ierobežojumiem: https://www.vestnesis.lv/op/2022/51.4
- Revenue NSW 2024. gada 26. novembra paziņojums “NSW to withdraw remaining Covid-19 fines”: https://www.nsw.gov.au/departments-and-agencies/customer-service/media-releases/nsw-to-withdraw-remaining-covid-19-fines
- Viktorijas ombuda 2020. gada 17. decembra ziņojums par sociālo mājokļu iedzīvotāju aizturēšanu un izturēšanos pret viņiem stingrā lokdauna laikā: https://www.ombudsman.vic.gov.au/our-impact/investigation-reports/investigation-into-the-detention-and-treatment-of-public-housing-residents-arising-from-a-covid-19-hard-lockdown-in-july-2020/
- Spānijas Konstitucionālās tiesas 2021. gada 14. jūlija spriedums Nr. 148/2021: https://hj.tribunalconstitucional.es/fr/Resolucion/Show/26778
- Spānijas Konstitucionālās tiesas 2024. gada 5. novembra spriedums Nr. 136/2024: https://hj.tribunalconstitucional.es/es/Resolucion/Show/31313
- Lielbritānijas parlamenta Tieslietu komitejas 2020. gada 21. maija sēde — prokuratūras vadītāja liecība, jautājums Q18 un precizējums dokumenta beigās: https://committees.parliament.uk/oralevidence/484/html/?utm_id=97758_v0_s00_e0_tv2_a1demo0jm1tend
- Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā: https://likumi.lv/ta/id/330373
- Saeimas 2022. gada 24. februāra preses relīze par parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma izskatīšanu: https://lvportals.lv/dienaskartiba/338178-saeima-izskata-parlamentaras-izmeklesanas-komisijas-galazinojumu-par-valdibas-ricibu-covid-19-pandemijas-parvaresana-2022
