Vēja parkiem zaļā gaisma. Kurš maksās par sekām?
Apdrošinātāji vēlas no seguma izslēgt trokšņa un mirgošanas radītu kaitējumu. Vēja parku demontāžas finanšu garantiju kārtība vēl top. Tikmēr projektu virzība turpinās, un ministrijas dokumentos ieceres skaitāmas desmitos. Attīstītājiem paveras peļņas iespējas. Iedzīvotājiem vajadzīga tikpat konkrēta atbilde: kurš samaksās, ja radīsies kaitējums vai turbīnas būs jānovāc, bet atbildīgais uzņēmums to vairs nespēs?
Enerģētiskās neatkarības argumentam ir svars. Taču cilvēkam, kura mājas atrodas iecerētā parka tuvumā, svarīga ir arī viņa ikdiena, īpašums un iespēja panākt savu tiesību aizsardzību. Šīs intereses jāsalāgo jau pirms būvniecības, kad vēl var noteikt prasības un saņemt garantijas.
Tieši šajā vietā dokumentos atklājas plaisa starp projekta virzību un vēl veidojamo finansiālās atbildības sistēmu.
Par šo apdrošinātāji maksāt nevēlas
Latvijas Apdrošinātāju asociācija 2026. gada 24. augustā nesaskaņoja vēja elektrostaciju ekspluatācijas noteikumu projektu. Atzinumā tā rosina: “no apdrošināšanas tvēruma būtu izslēdzams apdraudējums vai kaitējums, kas izriet no trokšņa, mirgošanas efekta”.
Asociācija aicina izslēgt arī apdraudējumu sugām, minētos riskus saistot ar “veiktās darbības dabiskām sekām”. Vienlaikus tā prasa definēt minimālo atbildības limitu un atlīdzināmo zaudējumu loku.
Tas ir nozares asociācijas priekšlikums topošajiem noteikumiem. Taču tā būtība ir skaidra: konkrētus ar vēja parka darbību saistītus riskus asociācija vēlas atstāt ārpus apdrošināšanas seguma.
Atzinumā ir vēl viens būtisks punkts: elektrības ražotājs un elektrostacijas īpašnieks var būt dažādas personas. Asociācija norāda, ka ražotāja polise varētu segt ar elektroenerģijas ražošanu saistītos riskus, savukārt pašas elektrostacijas riski būtu jāapdrošina īpašniekam.
Iedzīvotājam tā ir ļoti praktiska atšķirība. Ja rodas kaitējums, jābūt skaidram, kurš par to atbild, kura polise darbojas un kā saņemt atlīdzību. Atruna vienā līgumā un ierobežots segums otrā var būtiski sarežģīt šo ceļu.
Ar vārdu “apdrošināts” būs par maz. Izšķiroši būs tas, kas ierakstīts polisē, kas no tās izslēgts un cik lielu summu apdrošinātājs uzņemas maksāt.
Turbīna paliek. Īpašnieks var būt pazudis
Demontāžas problēmu īpaši tieši raksturojusi pati Klimata un enerģētikas ministrija. TV Kurzeme sižetā, ko LSM publicēja 2026. gada 10. augustā, valsts sekretāre Līga Kurevska runāja par situāciju, kur “īpašnieks, kad mums vajag demontēt turbīnu, ir pazudis”.
Finanšu nodrošinājuma izveidi amatpersona raksturoja kā sarežģītāko demontāžas noteikumu jautājumu. To sagatavošana paredzēta līdz gada beigām. Tātad risku, ka iekārta paliek, bet tās novākšanas brīdī atbildīgais vairs nav sasniedzams, publiski nosaukusi ministrijas vadība.
Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2026. gada 27. jūnijā, ražotājam jau paredz pienākumu pēc ekspluatācijas beigām demontēt iekārtas, nojaukt būves, apsaimniekot atkritumus un atjaunot teritoriju. Likums prasa arī “finansiālu vai līdzvērtīgu nodrošinājumu”.
Savukārt nodrošinājuma apmērs, tā sniegšanas un administrēšanas kārtība jānosaka Ministru kabinetam līdz gada beigām. Pārejas laikā nojaukšanai piemērojami esošie inženierbūvju nojaukšanas noteikumi.
Galvenais jautājums ir par šā pienākuma izpildi brīdī, kad uzņēmumam sākas finanšu grūtības. Kam būs tiesības izmantot nodrošinājumu? Vai tas paliks pieejams maksātnespējas gadījumā? Kā nodrošinās, ka garantijas termiņš nebeidzas agrāk par pienākumu sakopt teritoriju?
Jāvērtē arī izmaksu izmaiņas: summa, kas aprēķināta būvniecības sākumā, pēc daudziem gadiem var prasīt pārskatīšanu. Garantijas jēgu noteiks tās dokumenti, saņēmējs, izmantošanas nosacījumi un pietiekams apmērs.
Turbīnu, pamatus un lāpstiņas ar likuma rindkopu aizvest nevar. Tam būs vajadzīga reāli pieejama nauda.
Grobiņā nākotnes rēķins jau kļuvis par tagadni
Kamēr tiek veidota jaunā kārtība, Latvijā turbīnas jau sāk demontēt. Tajā pašā TV Kurzeme sižetā aprakstīta vienas turbīnas novākšana Grobiņas parkā, kas ekspluatācijā nodots 2002. gadā.
Iekārtai konstatēja tehniskus bojājumus, kuru novēršana būtu ļoti dārga. Demontāža ilga desmit dienas, bet vajadzīgo celtni gaidīja gandrīz divus mēnešus. Uzņēmuma pārstāvis stāstīja arī par paredzēto pamata demontāžu, materiālu pārstrādi un lauksaimniecības zemes atjaunošanu.
Reportāžā konkrētas darbu izmaksas nav nosauktas. Taču jau darba apjoms rāda, kas slēpjas aiz īsā vārda “utilizācija”: smagā tehnika, cilvēki, transports, materiālu apsaimniekošana un zemes sakārtošana.
Šajā gadījumā darbus organizēja uzņēmums. Jaunajai garantiju sistēmai būs jāspēj darboties arī daudz neērtākā situācijā — kad pienākums ir iestājies, bet uzņēmums to vairs nespēj finansēt.
Projekti aug kā sēnes pēc lietus
Klimata un enerģētikas ministrija 2026. gada aprīlī ziņoja par 46 vēja elektrostaciju projektiem dažādās ietekmes uz vidi novērtējuma stadijās. Šis skaitlis raksturo ieceru plūsmu. Tajā pašā paziņojumā ministrija tābrīža uzstādīto vēja jaudu norādīja 133 megavatu apmērā.
Vēja parka “Kurzeme” ieceri valdība akceptēja aprīļa beigās, paredzot ne vairāk kā 21 turbīnu. Rīkojumā vienlaikus uzsvērts, ka akcepts “pats par sevi nedod galīgu atļauju” īstenot darbību.
Attīstītājs pašlaik norāda ieceri turbīnu skaitu samazināt līdz 15–16, kopējai jaudai sasniedzot līdz 115 megavatiem. Samazinājumu tas skaidro ar vēlmi mazināt projekta ietekmi. Vēja parka būvniecība tā publicētajā grafikā paredzēta 2028.–2029. gadā.
Šis grafiks dod laiku sakārtot garantijas pirms būvniecības. Tādēļ pamatots ir jautājums: kādi atbildības un finanšu nodrošinājuma dokumenti būs jāsagatavo, pirms iecere pārtaps turbīnās? Sabiedrībai jāspēj pārbaudīt gan paredzētos ieguvumus, gan rīcību gadījumā, ja solītais scenārijs izjūk.
Miljoni bilancē. Kāda nauda būs pieejama?
“Sunly Land Solar 2” bilancē 2025. gada beigās uzrādīti 42,94 miljoni eiro aktīvu. Ilgtermiņa saistības sasniedza aptuveni 42,24 miljonus, īstermiņa saistības — 890 506 eiro. Kopā saistību bija ap 43,13 miljoniem, bet pašu kapitāls bija negatīvs — mīnus 184 326 eiro.
Tā ir visas sabiedrības bilance. Uzņēmums attīsta arī saules enerģijas projektu, un šajā datu izvilkumā “Kurzeme” vēja parka finanses atsevišķi nav izdalītas.
Lielākā aktīvu daļa uzrādīta pamatlīdzekļos — aptuveni 41,39 miljoni eiro. Naudas atlikums pārskata gada beigās bija 284 175 eiro. Šie rādītāji raksturo konkrētu bilances datumu; spēju segt nākotnes pienākumus ietekmēs arī naudas plūsma, finansēšanas līgumi un saņemtais nodrošinājums.
Tieši tāpēc iedzīvotāju aizsardzību vajadzētu vērtēt pēc konkrētiem instrumentiem: apdrošināšanas seguma, demontāžas garantijas un, ja tāda paredzēta, mātesuzņēmuma saistībām. Jāredz, kurš garantē, par kādu summu un kādos apstākļos naudu var saņemt.
Bilances miljoni stāsta par uzņēmuma mērogu. Garantijas dokumentiem jāparāda, kā tiks samaksāts par atbildību.
Nozares balss un konkrēta uzņēmuma interese
“WindWorks 2026” programmā Toms Nāburgs vienlaikus pieteikts kā Vēja enerģijas asociācijas un “Sunly” vadītājs Latvijā. Uzņēmumu reģistra datos viņš norādīts arī kā “Sunly Land Solar 2” vienīgais valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi.
Asociācija pārstāv nozares komercintereses. Savukārt prasības par apdrošināšanu un demontāžas nodrošinājumu skar attīstītāju izmaksas. Tāpēc nozīme ir tam, kā tiek veidota kopējā nostāja: kas to apstiprina, kā saskaņo atšķirīgās biedru intereses un kā sarunās ar valsti norāda pārstāvēto uzņēmumu saiknes.
Abas Nāburga lomas ir publiskas. To savstarpējo pārvaldību ļautu izvērtēt asociācijas lēmumi, pilnvarojumi un priekšlikumu saskaņošanas kārtība.
Sabiedrības interesēs ir saprast, kā tās drošības prasības tiek aizstāvētas sarunās, kurās komersanti pamatoti rēķina arī savas izmaksas. Apdrošināšana un demontāžas nodrošinājums uzņēmumam rada izmaksas. Polises segums ietekmē atlīdzību par tajā paredzētu kaitējumu, savukārt demontāžas nodrošinājumam jāgarantē līdzekļi iekārtu novākšanai un teritorijas sakopšanai.
Labums kopienai un atbildība par sekām
“Kurzeme” attīstītājs savā mājaslapā min ieguvumus apkārtējiem: vietējo uzņēmumu iesaisti, zemes nomas maksu, atbalstu iniciatīvām un maksājumus kopienai. Tie ir jautājumi, kurus vērtēt līdzās iespējamajai ietekmei.
Maksājumiem kopienas attīstībai jau ir atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz ikgadēju maksājumu 2500 eiro bez PVN par katru, arī nepilnu, elektrostacijas nominālās jaudas megavatu. Naudu noteiktajā kārtībā sadala pašvaldībai un atbilstošajām tuvumā esošajām mājsaimniecībām.
Šī maksājuma uzdevums ir dot labumu vietējai kopienai. Iespējama kaitējuma atlīdzināšanai un parka demontāžai ir savi pienākumi un finansēšanas jautājumi. Sabiedriskajā apspriešanā katram no tiem vajadzīga atsevišķa, pārbaudāma atbilde.
Ar “Kurzemi” saistīto lokālplānojumu un vides pārskatu publiskā apspriešana Kuldīgas novadā turpinās līdz 2026. gada 13. oktobrim. Sanāksme paredzēta 8. oktobrī pulksten 17.00 Skrundas kultūras namā, piedaloties arī attālināti.
Šī ir iespēja prasīt konkrētu skaidrojumu: kādi riski būs apdrošināti, kā segs izņēmumus un kā tiks nodrošināta nauda parka darbības beigām. Pie katra pienākuma jābūt identificējamam atbildīgajam un saprotamai izpildes kārtībai.
Apdrošinātāji jau formulē, par ko maksāt nevēlas. Ministrija jau atzinusi risku, ka īpašnieks demontāžas brīdī var būt pazudis. Sabiedrības interešu svaru parādīs tas, vai šādā brīdī nauda joprojām būs pieejama.
Peļņu aprēķina pirms būvniecības. Ar tādu pašu rūpību jāaprēķina arī pēdējais rēķins — līdz pēdējā pamata novākšanai un sakoptai zemei.
Avoti un atsauces:
– Latvijas Apdrošinātāju asociācija — 2026. gada 24. augusta atzinums par noteikumu projektu 26-TA-1439.
https://tapportals.mk.gov.lv/reviews/resolutions/e7b71a27-8413-47ae-b8d6-b9d98d1d6ff4
– TV Kurzeme / LSM — “Latvijā vecākajā vēja parkā Grobiņā demontē pirmo turbīnu”, 2026. gada 10. augusts; Līgas Kurevskas un uzņēmuma pārstāvja skaidrojumi.
– Saeima — 2026. gada 18. jūnija grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā; demontāžas pienākumi un nodrošinājuma regulējums.
https://likumi.lv/ta/id/369297
– Klimata un enerģētikas ministrija — “Tiek virzītas izmaiņas vēja parku regulējumā, stiprinot enerģētisko neatkarību”, 2026. gada 28. aprīlis.
– Ministru kabinets — 2026. gada 28. aprīļa rīkojums Nr. 248 par vēja parka “Kurzeme” paredzētās darbības akceptu.
https://likumi.lv/ta/id/368031
– Vēja parks “Kurzeme” — attīstītāja informācija par turbīnu skaitu, jaudu, darbu grafiku un ieguvumiem kopienai.
– Uzņēmumu reģistra atvērtie dati — “Sunly Land Solar 2” 2025. gada bilance, pārskata identifikators 2289724.
– Uzņēmumu reģistra atvērtie dati — “Sunly Land Solar 2” amatpersonu ieraksts.
– “WindWorks 2026” — konferences programma un Toma Nāburga norādītie amati.
https://www.windworks.lv/programme
– Ministru kabinets — noteikumi Nr. 577 “Vēja elektrostaciju maksājumu kārtība vietējās kopienas attīstībai”.
https://likumi.lv/ta/id/354566
– Kuldīgas novada pašvaldība — paziņojums par “Kurzeme” lokālplānojumu un vides pārskatu publisko apspriešanu.
#LatvijasINFO #VējaParki #VējaEnerģija #KuršMaksās #SabiedrībasIntereses #IedzīvotājuTiesības #Apdrošināšana #Atbildība #Demontāža #FinanšuGarantijas #Sunly #Kurzeme #TomsNāburgs #PētnieciskāŽurnālistika
