“Tether” solīja rūpīgi pārbaudīt klientus. ICIJ dokumentos — vēlāk sankcionētas personas un čaulas firmas
Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija ICIJ iegūtie dokumenti atklāj, kas vienā no “Tether” straujākās izaugsmes posmiem iegādājās jaunus USDT žetonus tieši no uzņēmuma. Starp pircējiem bijis vēlāk ASV sankcionēts Krievijas pilsonis un čaulas firmas, kuras vēlāk parādījušās izmeklēšanās par Ziemeļkorejas hakeriem un Sinaloa narkotiku karteli.
Nepilnu mēnesi iepriekš “Latvijas INFO” rakstīja par cilvēkiem, kuri kontrolē aptuveni 200 miljardu dolāru vērto “Tether” finanšu impēriju. Tagad ICIJ publicētie dokumenti ļauj uzdot nākamo jautājumu: kam “Tether” pārdeva savu digitālo naudu laikā, kad uzņēmums auga sevišķi strauji?
Digitālā nauda ir jauna. Jautājumi, kas jāuzdod tās emitentiem, gan ir tikpat veci kā banku darbība: kas ir klients, no kurienes nāk viņa nauda un kādam nolūkam tā tiks izmantota?
Dokumenti par 17 mēnešiem
ICIJ rīcībā nonākusi informācija par “Tether” veiktajiem darījumiem 17 mēnešu periodā 2019. un 2020. gadā. Tas bija būtisks uzņēmuma izaugsmes laiks — apgrozībā esošo USDT apjoms pieauga no mazāk nekā diviem miljardiem līdz vairāk nekā 20 miljardiem dolāru.
USDT ir tā dēvētā stabilā kriptovalūta jeb stabilais žetons, kura vērtību “Tether” sola uzturēt viena ASV dolāra līmenī.
ICIJ dokumenti neattiecas tikai uz cilvēkiem, kuri USDT vēlāk nopirkuši kādā publiskā kriptovalūtu biržā. Tajos redzami sākotnējā tirgus klienti — personas un uzņēmumi, kuri jaunus USDT žetonus iegādājās tieši no “Tether”.
Uzņēmums iepriekš ASV Kongresam norādījis, ka klientu pārbaudē tiek izvērtēta līdzekļu izcelsme, sankciju saraksti un iespējamās saites ar nelikumīgām darbībām. “Tether” savas pārbaudes pielīdzinājis sarežģītu finanšu institūciju izmantotajai praksei.
Dokumentos tomēr parādās simtiem miljonu dolāru vērti darījumi ar firmām Kaimanu salās, Britu Virdžīnu salās, Seišelās un Honkongā.
Reģistrācija ārzonā pati par sevi nepierāda noziedzīgu darbību. Taču čaulas uzņēmums var padarīt ievērojami grūtāku noskaidrošanu, kas ir naudas patiesais īpašnieks un kādēļ tam nepieciešami desmitiem miljonu dolāru jaunos kriptoaktīvos.
No 1,16 miljoniem USDT līdz sankciju sarakstam
ICIJ dokumentos atrodams Krievijas pilsoņa Ņikitas Krasnova vārds. Divu mēnešu laikā 2020. gadā viņš tieši no “Tether” iegādājies aptuveni 1,16 miljonus USDT.
Vairāk nekā četrus gadus vēlāk ASV Finanšu ministrija Krasnovu iekļāva sankciju sarakstā par materiālu atbalstu starptautiskam naudas atmazgāšanas un sankciju apiešanas tīklam.
ASV iestāde norāda, ka Krasnovs cieši sadarbojies ar Jekaterinu Ždanovu, kura palīdzējusi Krievijas elites pārstāvjiem pārvietot naudu un apiet sankcijas. Krasnova uzdevums esot bijis organizēt skaidras naudas nodošanu starpniekiem, tās pārvēršanu kriptoaktīvos un noguldīšanu ar Ždanovu saistītos kriptovalūtu makos.
ICIJ salīdzināja “Tether” pārdošanas dokumentos redzamos datumus un summas ar publiskās blokķēdes ierakstiem. Žurnālistiem izdevās sasaistīt vairākus darījumus ar konkrētiem kriptovalūtu makiem.
Viens no makiem, kuru Krasnovs izmantoja USDT saņemšanai, vēlāk ASV Finanšu ministrijas dokumentos tika identificēts kā nozīmīgs naudas atmazgāšanas tīkla konts.
ICIJ arī konstatēja, ka divi citi Krievijas klienti, kuri kopā no “Tether” nopirka vairāk nekā 57 miljonus USDT, izmantojuši citu maku, kuru lietojis arī Krasnovs. Kriptoaktīvu izmeklēšanas eksperta vērtējumā tas liecina par iespējamu visu trīs klientu piederību vienam finanšu tīklam.
Kopīga maka izmantošana pati par sevi vēl nepierāda noziegumu. Tā gan ir pazīme, kurai finanšu uzņēmuma riska kontroles sistēmā būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Vairāk nekā 100 miljoni caur Honkongas firmām
Vēl iespaidīgākas summas dokumentos saistītas ar divām Honkongas čaulas firmām. Tās tieši no “Tether” iegādājušās vairāk nekā 100 miljonus USDT.
Uzņēmums “Lucky DC Trade Pty Limited” 2020. gadā nopirka gandrīz 47 miljonus USDT. Firmas direktoram Čenam Hunam Manam 2022. gadā ASV tika izvirzīta apsūdzība par iespējamu naudas atmazgāšanu Ziemeļkorejas interesēs.
Savukārt “Tomorrow Good Limited” 2019. gadā no “Tether” iegādājās vairāk nekā 66 miljonus USDT. Starptautiskās sankciju iestādes vēlāk norādīja, ka uzņēmums izmantots piekļuvei banku pakalpojumiem un Ziemeļkorejas izlūkdienesta kontrolētu hakeru iegūto kriptoaktīvu legalizēšanai.
Tās pašas firmas nosaukums parādījās arī 2024. gada apsūdzībā pret Sinaloa karteļa dalībniekiem. Tajā aprakstīta shēma, kurā Meksikas narkotiku tirdzniecībā iegūtie līdzekļi, iespējams, legalizēti, izmantojot USDT.
Būtiska ir notikumu secība. “Tether” šīm personām un uzņēmumiem USDT pārdeva vairākus gadus pirms apsūdzību izvirzīšanas un sankciju piemērošanas. ICIJ dokumenti nepierāda, ka “Tether” tolaik zināja par klientu iespējamām noziedzīgām darbībām.
Tomēr klienta izpētes mērķis nav tikai pārbaudīt, vai viņa vārds jau atrodas sankciju sarakstā. Tai būtu jāpalīdz saprast arī līdzekļu izcelsmi, darījuma ekonomisko jēgu, patiesos labuma guvējus un to, kādēļ mazpazīstamai ārzonas firmai nepieciešami desmitiem miljonu dolāru jaunos žetonos.
Arī “Alameda Research” pirka miljardus
Lielākais dokumentos nosauktais pircējs bijis ar sabrukušo FTX kriptovalūtu biržu cieši saistītais uzņēmums “Alameda Research”.
Aptuveni 17 mēnešu laikā “Alameda Research” tieši no “Tether” iegādājās vairāk nekā 4,1 miljardu USDT. Uzņēmums darbojās vienlaikus kā investīciju fonds, riska kapitāla ieguldītājs un tirgus uzturētājs, palīdzot jaunradītos USDT izplatīt plašākā kriptovalūtu tirgū.
FTX dibinātājam Semam Bankmanam-Frīdam vēlāk tika piespriests 25 gadu cietumsods par vairāk nekā astoņu miljardu dolāru piesavināšanos no FTX klientu līdzekļiem.
Arī šajā gadījumā “Alameda Research” veiktie USDT pirkumi paši par sevi nav atzīti par nelikumīgiem. Tie parāda ko citu — cik liela “Tether” izaugsmes daļa bija koncentrēta dažu ļoti lielu un sarežģītu klientu rokās.
Ko saka “Tether”?
“Tether” uzsver, ka uzņēmums tiešajiem klientiem piemēro stingras pārbaudes un aktīvi sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Uzņēmums palīdzējis izmeklētājiem identificēt un iesaldēt ar iespējamiem noziegumiem saistītus kriptoaktīvus. ICIJ arī atzīmē, ka vairāki tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji “Tether” reakciju steidzamās izmeklēšanās vērtējuši kā ļoti noderīgu.
Tādēļ nebūtu pamata pasludināt par noziedzīgu pašu uzņēmumu vai visus USDT lietotājus.
Tomēr “Tether” uz ICIJ jautājumiem par jaunākajā publikācijā aprakstītajiem klientiem neatbildēja.
Uzņēmuma arguments, ka daļa personu par noziedzīgām darbībām tika apsūdzētas tikai vairākus gadus pēc USDT iegādes, ir būtisks. Neviens klientu pārbaudes mehānisms nespēj paredzēt nākotni.
Tas gan pilnībā neatbild uz jautājumu, vai sākotnējo darījumu laikā tika pietiekami rūpīgi pārbaudīta desmitiem un simtiem miljonu dolāru izcelsme, darījumu mērķis un aiz ārzonu firmām esošās personas.
Kādēļ tas attiecas arī uz Latviju?
ICIJ publikācijā nav apgalvots, ka aprakstītie darījumi būtu veikti caur Latvijas uzņēmumiem vai Latvijas finanšu sistēmu.
Tomēr USDT un citi kriptoaktīvi tiek izmantoti pāri valstu robežām. To aprite neapstājas pie Latvijas vai Eiropas Savienības robežas.
Latvijā kriptoaktīvu tirgu regulē Kriptoaktīvu pakalpojumu likums un Eiropas Savienības MiCA regula. Latvijas kompetentā uzraudzības iestāde šajā jomā ir Latvijas Banka.
Kopš 2024. gada 30. decembra kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai nepieciešama atbilstoša darbības atļauja. Latvijas Bankai iesniedzamajos dokumentos jāapraksta arī sistēmas, kas paredzētas naudas atmazgāšanas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai, kā arī sankciju riska pārvaldībai.
Tātad prasības uz papīra ir pietiekami nopietnas. Izšķirošais jautājums ir, kā tās darbojas praksē — īpaši situācijās, kur čaulas uzņēmumi, kopīgi kriptovalūtu maki un dažādās valstīs reģistrēti starpnieki veido grūti pārskatāmu ķēdi.
Tehnoloģija jauna, bet jautājumi veci
Blokķēde spēj saglabāt darījuma ierakstu gadiem. Dažkārt tikai daudz vēlāk kļūst saprotams, kas atradies maka otrā pusē.
ICIJ atklājumi nepierāda, ka visi dokumentos redzamie pirkumi bijuši noziedzīgi vai ka “Tether” apzināti apkalpojis noziedzniekus. Tie parāda, ka starp uzņēmuma agrīnajiem tiešajiem klientiem bijušas personas un struktūras, kuras vēlāk nonāca ļoti nopietnu starptautisku izmeklēšanu centrā.
“Latvijas INFO” ieskatā finanšu tehnoloģiju straujā attīstība nevar būt attaisnojums mazākai caurskatāmībai. Jo lielāks kļūst privātas digitālās naudas emitents, jo pamatīgāk tam jāspēj atbildēt uz tradicionālajiem finanšu pasaules jautājumiem: kas ir klients, kam patiesībā pieder viņa uzņēmums, no kurienes nāk nauda un kādam nolūkam tā tiek izmantota?
Žetonus var radīt un pārvietot dažu minūšu laikā. Uzticību tik ātri izveidot nevar.
***
Avoti un atsauces
- ICIJ, “Crypto giant Tether promised careful vetting. Some early customers were later implicated in financial crimes”, 31.08.2026.:
https://www.icij.org/…/crypto-giant-tether-promised…/ - ASV Finanšu ministrija, “Treasury Exposes Money Laundering Network Using Digital Assets to Evade Sanctions”, 04.12.2024.:
https://home.treasury.gov/news/press-releases/jy2735 - Latvijas Banka, “Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji”, aktualizēts 28.07.2026.:
https://www.bank.lv/…/kriptoaktivu-pakalpojumu-sniedzeji - Kriptoaktīvu pakalpojumu likums:
https://likumi.lv/…/353012-kriptoaktivu-pakalpojumu-likums - “Latvijas INFO”, “200 miljardu dolāru uzņēmums aiz slēgtām durvīm: ICIJ šķetina, kas kontrolē ‘Tether’”, 11.08.2026.:
https://latvijasinfo.eu/…/2026-08-11-200-miljardu…/
***
#Tether #USDT #ICIJ #Kriptoaktīvi #Kriptovalūtas #NaudasAtmazgāšana #Sankcijas #FinanšuNoziegumi #FinanšuCaurskatāmība #DigitālāNauda #MiCA #LatvijasBanka #LatvijasINFO
